Tāpat kā visām pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, arī Latvijai ir pienākums līdzdarboties kopīgā mērķa sasniegšanā enerģētikas jomā. Proti, līdz 2020. gadam ES mērogā vismaz 20% no kopējā enerģijas apjoma jāražo no atjaunojamiem energoresursiem. Viens no risinājumiem zaļās enerģijas īpatsvara celšanai ir vēja enerģija. Turklāt, salīdzinot ar sauszemes vēja parkiem, katras vēja turbīnas ražīgums jūrā pieaug pat par 40%.
Lai gan jūras vēja parki dotu savu pienesumu zaļās enerģijas īpatsvarā, būvniecības tirgus veicināšanā un jaunu darba vietu radīšanā, līdz šim to attīstību Latvijā lielā mērā ir kavējis pietiekama tiesiskā regulējuma trūkums. Lai tomēr veicinātu šo nozari, Latvijai ir jāievieš skaidrs, ilgtspējīgs un līdzsvarots regulējums labvēlīgai un drošai investīciju videi. Tāpēc kopumā pozitīvi vērtējami daži turpmākai izskatīšanai nesen nodotie likumprojekti, ar kuriem vien tomēr nepietiks minētā mērķa sasniegšanai.
Likuma Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu, ekskluzīvo ekonomisko zonu un jūras vides aizsardzību (Jūras likums) projekta izstrādāšanai bija divi galvenie iemesli. Pirmkārt, vēl Augstākās padomes pieņemtais likums Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomisko zonu neatbilst pašreizējām jūras teritorijas izmantošanas vajadzībām un ir pretrunā ar citiem tiesību aktiem. Novēršot konstatētos trūkumus, tiks radīta visaptveroša, jūras vidi regulējoša tiesiskā bāze. Otrkārt, pieņemot Jūras likumu, Latvija būs izpildījusi starptautiskās saistības Kopienas jūras vides politikā un pārņems Jūras stratēģijas pamatdirektīvu (Direktīva 2008/56/EK).
Jūras likums attiecas uz visām publiskajām un privātajām personām, kuras veic vai plāno veikt jūras vidi ietekmējošas darbības. Jaunais regulējums attieksies, piemēram, uz zinātnisko izpēti, dabas resursu izpēti un ieguvi, kā arī enerģijas ražošanu jūras vēja parkos. Minēto darbību veikšanai, būvniecībai, kā arī būvju un iekārtu uzstādīšanai un ekspluatācijai būs jāsaņem speciāla atļauja.
Jāuzsver, ka Jūras likums uzdod Ministru kabinetam (MK) izstrādāt detalizētu regulējumu virknei jautājumu, kas būtiski ietekmē jūras vēja parku attīstību. Tā, piemēram, līdz 2010. gada nogalei gaidāmi noteikumi par licencēto laukumu noteikšanu, konkursiem licencēto laukumu izmantošanai, licenču izsniegšanu, valsts nodevām un būvniecību jūrā. Paredzēts, ka šie noteikumi attieksies uz visām jūras vidē veiktajām darbībām, arī enerģijas ražošanas iekārtu būvniecību jūrā un to ekspluatāciju.
Vērtējot turpmāko jūras vides regulējumu, papildu uzmanība vēršama uz otru pavisam nesen turpmākai izskatīšanai nodotu likumprojektu, proti, Teritorijas attīstības plānošanas likumu (Plānošanas likums), kura stāšanās spēkā tiek gaidīta 2011. gada 1. janvārī. Arī šajā gadījumā likumprojekta izstrādei ir līdzīgs mērķis - apvienot visu ar teritorijas plānošanu saistīto pamatjautājumu regulējumu vienā dokumentā, ko vēlāk papildinās atbalstošo MK noteikumu pakete.
Plānošanas likums ieviesīs jaunu plānojuma dokumentu - tematisko plānojumu, ko turpmāk izstrādās, lai risinātu specifiskus jautājumus jebkurā no trijiem plānošanas līmeņiem: nacionālajā, plānošanas reģionu vai pašvaldību līmenī. Līdz 2012. gada 1. janvārim paredzēts sākt jūras telpiskā plānojuma izstrādi, kas būs nacionāla līmeņa ilgtermiņa tematiskais jūras teritorijas izmantošanas plānojums, sakaņojot un līdzsvarojot dažādu nozaru intereses. Tik nozīmīga un apjomīga dokumenta izstrāde un pieņemšana galīgajā redakcijā prasīs ilgu laiku.
Līdz jūras telpiskā plānojuma pieņemšanai visu ar jūras akvatoriju saistīto jautājumu izlemšana ir uzticēta MK. Taču apstāklis, ka ir zināms lēmuma pieņēmējs, bet nav vienotu un skaidru noteikumu lēmuma pieteikšanai un kritēriju tā pieņemšanai vai atteikšanai, vērtējams kā viens no investīciju vidi negatīvi ietekmējošiem faktoriem. Proti, investori vilcinās iesaistīties projektos, kuru attīstībai nav iepriekš zināma, visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīga un skaidra lēmumu pieņemšanas procedūra, kas var pavērt ceļu nevienādai attieksmei, dažādām spekulācijām un citām nozari diskreditējošām sekām. Turklāt nenoteiktība saglabāsies vēl vairākus gadus, kamēr tiks pieņemts, piemēram, jūras telpiskais plānojums un noteiktas jūras vēja parku tehniskās, būvniecības un drošības prasības.
Lielāka skaidrība par spēles noteikumiem jūras vēja parku attīstīšanai un investīciju piesaistei gaidāma šā gada nogalē, kad paredzēts pieņemt Jūras likumu atbalstošo MK noteikumu paketi. Taču turpmākas korekcijas pēc tam radīs, piemēram, jūras telpiskais plānojums, kura izstrāde tiks sākta tikai 2012. gadā, vai pagaidām vēl tapšanas stadijā esošais Atjaunojamo energoresursu enerģijas likums, kura regulējums ietvers, piemēram, valsts atbalstu jūras vēja parkos saražotajai elektroenerģijai, kura izstrādi koordinē Ekonomikas ministrija un par kuru pašlaik notiek aktīvas nozaru speciālistu un ierēdņu diskusijas. Likums pēc tā pieņemšanas varētu stāties spēkā 2011. gada 1. janvārī.
Līdz ar to var secināt - lai arī Jūras un Plānošanas likuma izstrāde ir nozīmīgs solis jau ilgi gaidītā tiesiskā regulējuma ieviešanā, kas ir būtisks priekšnoteikums jūras vēja parku attīstībai, darāmā vēl ir daudz, lai radītu ilgtspējīgu un stabilu tiesisko vidi, jo jālemj par tādiem būtiskiem jautājumiem, kā, piemēram, institūciju kompetence, licencēto laukumu un licenču pieteikšanas un izsniegšanas kārtība, izpētes, tehniskās, būvniecības un drošības prasības jūras vēja parkiem. Kamēr šie aktuālie jautājumi netiks atrisināti, investīcijas piesaistīt jūras vēja parku projektiem būs grūti.