Kopumā Igaunijas izglītības sistēma ir laba, bet ir arī problēmas, par kurām būtu jādiskutē vairāk, uzskata Edgars Rotalu, Igaunijas skolēnu padomju apvienības valdes priekšsēdis. Viņš norāda, ka prieks par tabulām un skaitļiem, kas liecina par Igaunijas labo izglītības kvalitāti, aizēno citus problēmu aspektus. Piemēram, skolēniem daudz tiek mācītas valodas un dabaszinības, bet tad, kad zināšanas jāpielieto dzīvē, tomēr rodas problēmas. Arī nepietiekami daudz tiekot praktizēts komandu un projektu darbs, ar ko daudzi igauņi iepazīstoties tikai rietumu universitātēs. Pašlaik skolēni un lēmumu pieņēmēji diskutējot par vairākiem tematiem. Viens no galvenajiem esot gala eksāmeni, jo tiem esot pārlieku liela ietekme uz mācību procesu. «Mēs strādājam pie tā, lai skolēnus mācītu dzīvei, nevis eksāmeniem,» stāstā E. Rotalu. Cits diskusiju temats esot skolu pusdienas, kas ir pārāk neveselīgas un vidusskolēniem - arī pārāk mazas. Nozīmīgs diskusiju temats ir skolotāju darba metodes. Tāpat skolēni prasa valdības akceptētu izglītības stratēģiju, kas aptvertu vairāk nekā četru gadu periodu, lai nodrošinātu pēctecību arī pēc vēlēšanām.
L. Pakosta norāda, ka būtisks temats esot valsts attīstības plāns ģimenēm un bērniem. Piemēram, vecāki iestājoties par vienlīdzīgu izglītības pieejamību, jo atšķirības starp skolām pieaugot.