«Es precīzi pateicu, ka domāju par atgriešanos, bet lēmumu neesmu pieņēmis,» Dienai otrdien sacīja A. Šlesers, kurš solīja informēt par saviem plāniem, līdzko tie būs konkrēti. Intervijā viņš savu nodomu pamato ar situāciju valstī, neticot, ka tagad pie varas esošie politiskie spēki 2014. gadā, kad vēlēs 12. Saeimu, spēs piedāvāt skaidru ekonomiskās attīstības vīziju. «Mana intervija nav nejauša. Un es neklauvēju pie aizvērtām durvīm, bet durvis atveru pats,» sacīja A. Šlesers, kura teiktais liecināja par interesi tuvināties reģionu partijām. Jau pēc LPP/LC likvidācijas viņš mudināja tās biedrus veidot reģionālās partijas. «Sīkpartiju laiks ir beidzies, ir jāveido kaut kas liels. Reģionos ir daudz spēcīgu līderu, un šis ir īstais laiks cilvēkus apvienot,» klāstīja A. Šlesers.
Par reģionālajām partijām pēc to panākumiem pašvaldību vēlēšanās interesi izrādījušas vairākas Saeimā pārstāvētās partijas. Vienotība jau uzsākusi oficiālas konsultācijas ar astoņām vietējām partijām. To vidū nav Reģionu alianses, kas arī apvieno lokālās partijas startam vēlēšanās. Viens no tās līderiem Jelgavas domnieks Dainis Liepiņš Dienai sacīja, ka partijas darba kārtībā nav jautājuma par A. Šlesera iesaistīšanos tajā. «Reģionu alianse nav tendēta uz vienu līderi, bet komandu,» piebilda D. Liepiņš. Reģionu partiju grupā ir arī Saskaņas centra (SC) sabiedrotā Rīgas domē, vicemēra Andra Amerika vadītā partija Gods kalpot Rīgai!, kuras biedri varētu startēt arī uz Saeimu no SC saraksta. Viens no SC līderiem Jānis Urbanovičs teica: «Mēs izskatīsim visus labi domātos priekšlikumus. Nevaru solīt visiem garantētu pozitīvu atbildi, jo gribētāju ir vairāk nekā vietu mūsu listē.» A. Ameriks uzskata, ka «Rīgas patriotu partijas mērogi Aināram ir par mazu. Ir jāveido savienība Ainārs un Einārs, jo viņiem ir kopīgs uzsvars uz uzņēmējiem».
Vienotības līderi Solvitu Āboltiņu nepārsteidz A. Šlesera paziņojums, jo par to aizkulisēs runā jau sen. Viņa to vērtē kā ambiciozu pieteikumu un uzskata, ka A. Šlesers konkurēs ar Einara Repšes vadīto Latvijas attīstības biedrību, jo abi spēki būs nišā, kurā kādreiz bija A. Šlesera pārstāvētā apvienība Par labu Latviju. Viens no biedrības Latvijas attīstībai līderiem Edgars Jaunups nesaskata A. Šlesera personā ne politisko sabiedroto, ne konkurentu. Atšķirība esot tā, ka E. Repše partiju veido jau gadu un tās kodolā ir cilvēki, kas šajā laikā kopīgi strādājuši pie attīstības vīzijas. Par A. Šlesera piedāvājumu neko neesot dzirdējuši arī biedrības uzņēmēji.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis ar izpratni uztver A. Šlesera paziņojumu, «jo tik vitāls cilvēks nevar ilgi būt malā no lielās politikas», taču jautājums ir, vai viņš iekļūs nākamajā Saeimā, kas būšot grūta misija. A. Šlesera politiskā karjera sākās 90. gadu beigās, kad viņš izveidoja Jauno partiju. Pēc tās sašķelšanās viņš nodibināja Jauno kristīgo partiju, tad - Latvijas Pirmo partiju, kura apvienojās ar Latvijas ceļu. Tad kopā ar Tautas partiju uz 10. Saeimas vēlēšanām izveidoja apvienību Par Labu Latviju, bet pēc 10. Saeimas atlaišanas nākamajā Saeimā LPP/LC neiekļuva.