«Pienākums novietot Latvijas valsts karogu pie dzīvojamām ēkām stiprina valstisko apziņu,» teikts spriedumā, vienlaikus norādīts, ka «soda noteikšana pilsoniska rakstura pienākumu izpildes nodrošināšanai ir atzīstama par samērīgu tikai izņēmuma gadījumos».
Lieta par prasības izkārt karogu atbilstību konstitūcijai ierosināta pēc Solvitas Olsenas sūdzības. Sūdzības iesniedzēja norāda, ka viņai piemērota administratīvā atbildība par karoga neizkāršanu likumā noteiktajā dienā, vēstīja aģentūra LETA. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās normas pārkāpj viņas tiesības uz vārda brīvību. Vārda brīvība esot ne tikai verbāli izteiksmes veidi, bet arī tādi personas izteiksmes veidi, kas nodod informāciju neverbāli.
Tiesa secināja, ka apstrīdētajās normās noteiktais vārda brīvības ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai. Tomēr ST vērsa uzmanību, ka pastāv pamatota iespējamība, ka valsts karogs tiek novietots noteiktā soda dēļ, nevis atceroties Latvijas valstij nozīmīgos vēsturiskos notikumus. Soda noteikšana pilsoniska rakstura pienākumu izpildes nodrošināšanai ir atzīstama par samērīgu tikai izņēmuma gadījumos.
Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētajā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normā ietvertais ierobežojums tiktāl, ciktāl tas nosaka sodu par Latvijas valsts karoga nenovietošanu pie fiziskajām personām piederošām dzīvojamām ēkām, nav samērīgs un neatbilst Satversmes 100.†pantam. Tiesa uzskata, ka demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujama soda paredzēšana par viedokļa nepaušanu.