Jānis Bekmanis, kurš Iekšlietu ministrijā izstrādāja nupat pieņemtās pamatnostādnes cīņai ar narkotikām, šo sauc par labāko iespējamo variantu, jo tas ne tikai saglabā narkotiku lietošanu kā krimināli sodāmu noziegumu, bet arī atbilst Eiropas Savienības politikai - kur vien iespējams, cietumsodu aizstāt ar alternatīvām sankcijām. Savukārt L. Mūrniece sola, ka ministrija rūpīgi sekos līdzi, lai netiktu pieļauta narkotisko vielu dekriminalizācija.
«Un kā viņi piespiedīs narkomānu nākt un strādāt? Kā viņš samaksās soda naudu, ja jau viņam jāzog, lai nopirktu narkotikas?» vaicā heroīna lietotājs ar divus gadu stāžu Agris. Tādus pašus jautājumus uzdod arī tiesnese Ieva Reikmane, kura ikdienā pieņem lēmumus lietās par šo pārkāpumu. Viņa uzsver, ka cietumsods pagaidām ir veids, kā iebiedēt narkomānu, lai viņš pilda piespriestās maigākās sankcijas. Šim uzskatam pievienojas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers: «Rūpīgi jāizvērtē nepieciešamība atteikties no brīvības atņemšanas soda. Kādu alternatīvu piedāvāt piespiedu darba nepildīšanas vai naudas soda nesamaksāšanas gadījumā?»
Pagājušā gada decembrī A. Štokenbergs aģentūrai BNS izteicās, ka par narkotiku noziegumiem vajadzētu ieviest bargākus sodus, jo tie rada lielu apdraudējumu sabiedrībai. Tagad viņš Dienai skaidroja, ka tas attiecas tieši uz smagākajiem ar narkotikām saistītajiem noziegumiem. «Jebkurā gadījumā tas, ko es teicu decembrī, paliek spēkā. Ja mēs runājam par tiem, kuri citus «uzsēdina uz adatas» - nekādas žēlastības,» viņš uzsvēra, draudot narkotirgoņiem ar bargiem sodiem.
Ministra izvirzītajam kaismīgi pievienojas Agris, kurš pats izjūt narkotiku lietošanas sekas - viņaprāt, dīleriem pienāktos ja ne nāvessods, tad vismaz mūža ieslodzījums. Ē. Kalnmeiers gan pret to iebilst, norādot, ka «pašreizējā sodu politika attiecībā pret [narkotiku] realizētājiem ir pietiekami barga, un tajā pašā laikā elastīga, kas ļauj noteikt individualizētu sodu katram apsūdzētajam».