Lēmums atzīt B. Meningu par vainīgu iezīmējis šķelšanos ASV iedzīvotāju vidū. WikiLeaks atbalstītāji aizstāv B. Meningu, 25 gadus veco jaunekli dēvējot par varoni, turpretim kritiķi informācijas noplūdinātāju nopeļ kā valsts nodevēju un pārmet, ka tiesa bijusi pārāk maiga.
Sola nepadoties
B. Menings atzīts par vainīgu gandrīz visās viņam izvirzītajās apsūdzībās, un naktī uz ceturtdienu (pēc Latvijas laika) tiesa sanāca, lai lemtu par vīrietim piespriežamo sodu. Pirms soda noteikšanas tiesa apņēmusies uzklausīt gan apsūdzības, gan aizstāvības puses lieciniekus, liekot domāt, ka noklausīšanās var ilgt vairākas dienas.
ASV militārā tiesa atzina, ka izlūkdienesta analītiķis vainīgs 20 no 22 izvirzītajiem apsūdzības punktiem, kas galvenokārt saistīti ar spiegošanu.
Tomēr tiesa neatzina B. Meninga vainu nopietnākajā no apsūdzību punktiem, proti, palīdzības sniegšanā ienaidniekam. Ikvienam, kurš notiesāts par palīdzības sniegšanu ienaidniekam, draud mūža ieslodzījums bez tiesībām lūgt pēc apžēlošanas.
Attaisnošana nopietnākajā apsūdzību punktā izsauca atvieglotu nopūtu B. Meninga atbalstītāju vidū. «Mēs uzvarējām cīņā, un tagad mums vēl jāuzvar karā,» advokātu Deividu Kūmu citēja The Los Angeles Times.
Taču ne visi B. Meninga atbalstītāji lēmumā saskatīja pozitīvo pusi. Saucot spriedumu par bīstamu precedentu, WikiLeaks dibinātājs Džūljens Asānžs mudināja savu sabiedroto iesniegt apelācijas prasību. «B. Menings ne pie kā nav vainīgs, viņš patiesībā ir ļoti varonīgs, jo pieprasījis no valdības caurskatāmību un atklājis amerikāņu tautai un visai pārējai pasaulei to, kādus noziegumus pastrādājusi ASV valdība,» WikiLeaks vadītāju citēja raidsabiedrība BBC.
Pats B. Menings apgalvo, ka, noplūdinot simtiem tūkstošu ASV valdības slepeno dokumentu, vēlējies rosināt sabiedrībā debates par Savienoto Valstu ārpolitiku. Taču prokuratūra uzstāj, ka armijas analītiķis nevarēja nesaprast, ka publiskotie dokumenti nonāks teroristu rokās, tādējādi nodarot nopietnu kaitējumu ASV drošībai.
Brīdina noplūdinātājus
Lai gan WikiLeaks publiskotā informācija apkaunoja ASV, jo atklāja sensitīvu informāciju par diplomātiskajām attiecībām un amerikāņu kareivju rīcību Irākā un Afganistānā, eksperti bailes par valsts drošības apdraudējumu sauc par pārspīlētām.
«Spriedums Meninga lietā ir signāls visiem turpmākajiem patiesības mīļotājiem Amerikā. Informatoru - romantiķu laiks ir pagājis,» brīdināja telekanāls Rossija.
Spriedums iezīmējis ASV vēlmi iebiedēt potenciālos informācijas noplūdinātājus, tādā veidā nodarot ievērojamu kaitējumu arī turpmākajai WikiLeaks darbībai. Turklāt tas norādījis to, kāds liktenis var sagaidīt Dž. Asānžu un bēguļojošo Edvardu Snoudenu, kurš šovasar medijiem nodeva informāciju par ASV Nacionālās drošības aģentūras interneta spiegošanas programmām.
Laikrakstam The Washington Post Preses brīvības fonda izpilddirektors Trevors Tims norādīja, ka pirmo reizi kāds informācijas noplūdinātājs šādi notiesāts par spiegošanu: «Tas nozīmē, ka ikviens amerikāņu žurnālists, kurš raksta par valsts drošību, draud nonākt cietumā, jo regulāri publicē ar valsts drošības jautājumiem saistītu informāciju.»
Taču citi eksperti aizrādījuši, ka runas par mediju apdraudējumu ir stipri pārspīlētas. «Lielākā daļa žurnālistu nav iesaistīti slepenu dokumentu publicēšanā, viņi darbojas ap ziņām, tas ir kaut kas cits,» Amerikas Zinātnieku federācijas pārstāvis Stīvens Afterguds uzsvēra aģentūrai AP. «Protams, tās nav labas ziņas žurnālistikai, taču tās vēl nav pasaules beigas.»