Marians Pahars
Kā mainījās Lietuvas izlase salīdzinājumā ar septembra maču Rīgā?
Bija uzlādēti, ar jaunām emocijām, bija milzu gribasspēks. Kā mums Rīgā. Daži spēlētāji pamainījās, citi nāca vietā. Neteiktu, ka viņi mūs kaut kā pārsteigtu. Viss bija līdz pirmajiem vārtiem. Rīgā mēs iesitām pirmie, viņi bija spiesti riskēt, «atklāties», par ko mēs viņus sodījām ar otriem vārtiem. Te bija tāpat, tikai mainītās lomās.
Kura no nespēlējušajiem futbolistiem pietrūka visvairāk?
Ar Rudņeva un Cauņas prombūtni rēķinājāmies, bet Alana Siņeļņikova izkrišana pēdējā brīdī bija liels zaudējums. Mēs tomēr cerējām, ka viņš pagūs izveseļoties. Šodien ļoti atpalikām kustībā, tā ka arī [Ritvara] Rugina pietrūka. Maz bumbas atņēmām. Robi sastāvā bija lieli, taču tas nav attaisnojums.
Rakels pirmo reizi devās pamatsastāvā, Eduards Višņakovs debitēja.
Es lieliski saprotu, ka valstsvienība nav īstā vieta eksperimentiem. Šis nebija eksperiments - ņemam jaunos un domājam par nākotni. Nē, mēs cenšamies gūt rezultātu tūlīt. Centāmies uzvarēt, pirmajā puslaikā spēlējām labi, guvām vārtus, kurus neieskaitīja, bet beigās pietrūka fiziskās kondīcijas un tāda līdera, kāds lietuviešiem bija Mindaugs Kalons.
Vai jau pirms mača plānojāt otrajā puslaikā pāriet uz spēli ar trim centra aizsargiem?
Jā, bet plānojām to ar mērķi «aizvērties», pastiprināt aizsardzību, pieņemot, ka līdz tam laikam mums būs labvēlīgs rezultāts. Tā kā patiesībā bijām iedzinējos, nācās flangos izlaist uzbrūkošā tipa spēlētājus, cerot aizmugurē tikt galā tikai ar trim aizsargiem. Bija iespējiņas: Eduardam Višņakovam, Kovaļovam, bet tādu reālu iespēju gūt vārtus diemžēl nebija.
Kad bija lielāks sarūgtinājums - zaudējot grieķiem vai leišiem?
Pēc zaudējuma grieķiem es spēlētājus paslavēju, jo bija daudz pozitīvu aspektu. Šoreiz nenospēlējām tik labi, kā varam.
Bija iespējas izpildīt standartsituācijas no labām pozīcijām, bet sekoja izspēles, nevis sitieni. Tāds bija jūsu rīkojums?
Dažas lietas mēs plānojām, bet dažas izlemj paši spēlētāji, jo es to ļauju. Lūdzu - improvizējiet. Viņi taču nevar visu laiku kā roboti pildīt manas pavēles. Reizēm viņu lēmumi nostrādā, reizēm ne. Šodien standartsituācijas bija sliktas - no tām ielaidām, bet paši neko no neizveidojām.