Precīzu kārtību, kādā veiks šo atkritumu uzskaiti, noteiks Ministru kabineta noteikumi. Sistēma tiks veidota par valsts budžeta līdzekļiem, valdība jau atbalstīja 20 tūkstošu latu piešķiršanu. Ministrs Edmunds Sprūdžs Dienai norādīja: «Dati liecina, ka Latvijā rodas līdz pat sešām reizēm mazāk būvgružu nekā kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā. Nav ne mazāko šaubu, ka šī starpība nonāk dabā - mežos un aizbērtos karjeros.» Tāpēc iecerēts būvgružu apritei piemērot tādus pašus «likumdošanas, administrēšanas un kontroles principus, kuri jau gadiem ilgi veiksmīgi darbojas bīstamo atkritumu jomā», paskaidroja ministrs. Tas nozīmē, ka uzņēmējs turpmāk aizpildīs elektronisko veidlapu, norādot, no kurienes un uz kurieni vedīs būvgružus, ar ko un kādā daudzumā. 2012. gadā savāca 353 000 tonnu būvniecības atkritumu, taču, ja patiesībā rodas vairākas reizes lielāks daudzums, tad, iespējams, apkārtējā vidē nelegāli nonāk simtiem tūkstoši tonnu būvgružu. Ar to savākšanu pērn oficiāli nodarbojās 98 komersanti.
Arī Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs atzīst, ka dati liecina - samērā liels būvgružu apjoms pazūd un tā sekas ir nelegālās izgāztuves mežos. Tāpēc LASUA mudinājusi ministriju sakārtot šo jomu un esot jau gaidījuši attiecīgos normatīvos aktus. A. Nikolajevs piekrīt, ka būtu pareizi, ja, vedot būvgružus, uzņēmēji ik reizi reģistrētos noteiktā sistēmā, norādot, kur būvniecības atkritumi tiks savākti un uz kurieni nogādāti. Tad, apturot mašīnu uz ceļa, būtu iespējams veikt kontroli. RE&RE valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš savukārt iebilda, ka būvuzņēmums radušos atkritumus uzskaita jau tagad, un, lai gan ideja ir apsveicama, lai novērstu būvgružu nonākšanu apkārtējā vidē, tas varētu būt papildu administratīvais un finanšu slogs.
Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes (VVD LRVP) direktora vietnieks Elmārs Jasinskis apliecināja, ka informācija par to, kur nodoti būvniecības atkritumi, tiek prasīta, tikai pieņemot ekspluatācijā būves, kurām vides pārvalde ir izsniegusi tehniskos noteikumus. Regulāri tiek konstatēts, ka apkārtējā vidē nelegāli ir izbērti būvniecības atkritumi un «ir ļoti grūti vai pat neiespējami noskaidrot vainīgās personas», piebilda E. Jasinskis. To savākšanas izmaksas tad jāsedz zemes īpašniekam. Atsevišķos gadījumos negodprātīgi rīkojas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, nogādājot būvniecības atkritumus tiem neparedzētās vietās, piemēram, karjeros. Ik gadu VVD LRVP uzsāk vidēji 10-20 administratīvo lietvedību un piemēro sodus. Par vides piesārņošanu un piegružošanu fiziskām personām jāmaksā sods no 50 līdz 500 latiem, juridiskām - 250-2000.