Literāts Nils Sakss, īstajā uzvārdā Konstantinovs, uzskata, ka patiesais mūzikla libreta autors ir viņš, lai gan par savu darbu nav saņēmis atlīdzību un nekur nav minēts viņa kā līdzautora vārds. Atbildētāji šajā lietā bija NT un Kaspars Dimiters. N. Konstantinovs pēc sprieduma pasludināšanas žurnālistiem pauda pārliecību, ka noteikti spriedumu pārsūdzēs. Viņš pauda neizpratni par to, kā tas var būt, ka librets un scenārijs ir vienādi, bet viņa prasība tiek noraidīta. Viņš esot gatavs tiesāties visās instancēs, lai panāktu savu taisnību. Savukārt NT interešu aizstāve Ineta Krodere-Imša sacīja, ka, viņasprāt, spriedums ir pareizs un pamatots un arī morālā taisnība šajā strīdā tomēr nav N. Konstantinova pusē.
Mūzikla Vadonis par sabiedrībā pretrunīgi vērtēto Latvijas prezidentu Kārli Ulmani pirmizrāde NT bija 2009.gada rudenī. N. Sakss iepriekš publiski norādījis, ka K. Dimiters lielā darba dēļ piedāvājis viņam uzņemties libreta rakstīšanu, lai dziesminieks varētu nodarboties ar balāžu rakstīšanu, bet pēc abu radošo cilvēku «tikšanās teātrī», kurā bijušas «arī kādas līguma lietas,» komunikācija pēkšņi aprāvusies. Sākotnējās sarunās K. Dimiters esot piedāvājis atlīdzību par libreta rakstīšanu sadalīt līdzīgās daļās, kas jauno literātu pat ļoti apmierinājis.
K. Dimiters iepriekš norādīja, ka par plaģiātismu gan nevarot būt runas. NT pavēstīja, ka iestāde noslēgusi autora līgumu ar K. Dimiteru, kurš saskaņā ar dokumentu apņēmies radīt jaundarbu, tādējādi uzsverot, ka ar šo problēmu K. Dimiteram jātiek galā pašam. Arī Vadoņa mūzikas autors Z. Liepiņš noraidīja jebkādu literāta N. Saksa saistību ar izrādes libretu. Viņa vienīgais veikums libreta tapšanā izpaudies viņa tikšanās reizē ar K. Dimiteru, kad abi, esot lietojot džinu un vīnu, uzrakstījuši četru lappušu garu izrādes libreta maketu. Tomēr tas «izbrāķēts uzreiz», un tā saturs pēc tam topošā libreta tapšanā nav izmantots.