ASV Nacionālā okeāna un atmosfēras administrācija pagājušajā mēnesī paziņoja, ka šogad pasaulē laika periods no janvāra līdz maijam bijis visu laiku karstākais, bet maijā vidējā temperatūra bijusi par 0,99% augstāka nekā vidējā temperatūra XX gadsimtā. Zinātnieki visā pasaulē jau maijā brīdināja, ka 2010. gada vasara būs karstākā un sausākā kopš meteoroloģisko mērījumu reģistrācijas sākuma.
Daļa klimatologu uzskata, ka karstuma viļņi nav nekas neparasts, citi aizstāv viedokli, ka tie radušies globālās sasilšanas ietekmē, jo, palielinoties vidējai gaisa temperatūrai visā pasaulē, atsevišķas tās daļas periodiski var piemeklēt ekstrēmāki laikap-stākļi, raksta Times.
Virs teritorijām, kur valda silts klimats, var veidoties augsta spiediena gaisa masas bez lietus un mākoņiem, tādēļ gaiss un zeme var sakarst līdz ekstrēmām temperatūrām. Šāds process ilgākā laika posmā var radīt karstuma vilni. Vēji no karstajiem tuksnešiem nogādā karstu un sausu gaisu uz teritorijām, kur parasti ir vēsāks nekā karstuma viļņa laikā. Vasarā teritorijās, kam nav ģeogrāfisku apstākļu, kas varētu atvēsināt no karstajiem tuksnešiem nākušās gaisa masas, nevar izbēgt no karstuma viļņiem, jo īpaši vasaras saulgriežu laikā, kad ir garas dienas un Saule atrodas augstu. Zinātnieki pieļauj, ka Eiropu šajā vasarā sasniegušas karsta gaisa masas no Sahāras tuksneša.
Karstuma viļņa laikā lielākajās pilsētās reģistrē augstāku gaisa temperatūru nekā lauku rajonos. Tas skaidrojams ar to, ka pilsētas dienas laikā absorbē lielāku saules enerģijas daudzumu, bet naktī no tās atbrīvojas daudz lēnāk.
Iepriekšējais lielākais karstuma vilnis Eiropu pārsteidza 2003. gadā, kad ekstrēmie laikapstākļi laupīja aptuveni 35 000 cilvēku dzīvību. Arī 2006. gadā Eiropu pārsteidza karstuma vilnis, kura laikā daudzviet kontinentā gaisa temperatūra sasniedza plus 40 grādu pēc Celsija.