Pēckrīzes perioda piesardzība un stagnācija pamazām paliek pagātnē. Ir novērojama tendence, ka attīstītāji atsāk jaunu projektu realizēšanu, pat neskatoties uz to, ka esošais īpašumu portfelis ir pietiekami liels un kopējam pieprasījumam atbilstošs. Šobrīd nav nekāda pamata runāt par būtisku pieprasījuma pieaugumu pēc nekustamā īpašuma tuvākajos gados, jo tā līmeni galvenokārt ietekmē demogrāfiskā situācija, ienākumu līmenis un hipotekāro kredītu pieejamība. Pieprasījums pēc papildu dzīvokļiem nekustamo īpašumu tirgū var rasties vienīgi, pieaugot ienākumiem. Turklāt šobrīd pastāv liela iespēja, ka populācijas novecošanās un darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā novedīs pie strukturāli nesabalansēta nekustamā īpašuma tirgus.
Savukārt dzīvojamo platību segmentā, kur cena augstāka par 1000 eiro kvadrātmetrā, pieprasījums faktiski var nākt tikai no ārzemēm. Jau šobrīd darījumos ar dzīvokļiem, kuru vērtība ir virs 1000 eiro kvadrātmetrā, gandrīz 60% veic nerezidenti.
Tāpat, analizējot situāciju no uzņēmēja skatpunkta, ir būtisks jautājums, vai šobrīd vispār dzīvokļu attīstīšanai masu segmentā ir saprātīgs investīciju risks. Analizējot aprēķinus, nākas secināt, ka attīstītāju peļņa ir neliela - zem vidējiem nozares rādītājiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, no Rīgas attīstības viedokļa daudz racionālāk tuvākajos gados ir koncentrēties tieši uz pilsētas centra sakārtošanu. Proti, ne tikai būvēt jaunas ēkas, bet fokusēties uz esošo īpašumu kvalitatīvu uzturēšanu un atjaunošanu tā, lai saglabātu to konkurētspēju tirgū.
Šobrīd Rīgā ir ne tikai skaistas, jaunas ēkas un vēsturiskas celtnes, bet arī grausti, pamesti nami un nepietiekami apsaimniekotas ēkas, kas atrodas gan pilsētas vēsturiskajā centrā, gan citviet. Bieži vien tās ne tikai degradē pilsētvidi, bet arī rada drošības apdraudējumu. Atbildība par ēku uzturēšanu jāuzņemas namu īpašniekiem un apsaimniekotājiem - proti, cik godprātīgi tie pilda savus pienākumus, tik arī labā vai sliktā stāvoklī šīs ēkas ir. Taču vienlaikus ir būtiski atcerēties, ka ēku uzturēšana atbilstošā kārtībā ir ne tikai īpašnieka pienākums, bet arī īrnieka atbildība. Jāuzsver, ka lielā daļā ēku tieši sarežģītās attiecības starp īpašniekiem, īrniekiem, līdzīpašniekiem, kaimiņu ēku īpašniekiem un zemes īpašniekiem var būt iemesls tam, kādēļ ēkas netiek renovētas.
Atbildība par pilsētvides attīstību jāuzņemas Rīgas pilsētas vadībai kopā ar projektu attīstītājiem un īpašniekiem. Kā prioritāte būtu nosakāma esošo īpašumu uzturēšana un atjaunošana, to nostiprinot ar stingrākiem apbūves ierobežojumiem šobrīd vēl neapbūvētajās pilsētas un piepilsētas zaļajās teritorijās. Būtu arī vērts ieviest infrastruktūras maksu projektu attīstītājiem, kas motivētu radīt un uzturēt projektus vietās ar jau esošu infrastruktūru, nevis pilnīgi jaunās teritorijās. Vajadzētu arī vienkāršot iespējas ēkas īpašnieku vairākumam pieņemt lēmumus un vienkāršot strīdu izskatīšanu starp īrniekiem un īpašniekiem.
* Ektornet valdes priekšsēdētājs