Dziedātājas izraisītie skandāli, kuru pamatā bija reliģija, seksualitāte un politika, pārāk bieži aizēnoja viņas mūziku. Šineidas muzikāli augstvērtīgākie albumi bija divi pirmie - The Lion and the Cobra (1987) un _I Do Not Want What I Haven't Got_ (1990). O'Konora nekad nav bijusi vienkārši huligāniska dumpiniece, skandāli viņai nebija pašmērķis vai vēlme ņirgāties par sabiedrības morāli - mūziķe sāpīgi un radikāli meklēja savu garīgo identitāti, saikni ar augstākajiem ideāliem.
Protams, viņa ir ļoti pretrunīga personība. Šineida ne reizi vien sacījusi, ka mūzikas industrija viņu gandrīz iznīcināja (pirmo līgumu ar ierakstu kompāniju dziedātāja parakstīja 17 gadu vecumā, bet sešus gadus vēlāk jau apsvēra pašnāvības mēģinājumu). Tajā pašā laikā viņa juta, ka tikai mūzikā ir atļauts izteikt visu to, ko nevar panākt reālajā dzīvē. «Mūzikā var piepildīt sapņus. Jā, es arī gribēju pelnīt un gribēju, lai puiši vēlētos ar mani gulēt. Gribēju būt mīlēta,» viņa atzina. «Slava ir lāsts. Tas bija sliktākais periods manā dzīvē. Esmu pateicīga Dievam, ka man nekas tāds vairs nebūs jāpiedzīvo.»
Šineidas mentālās traumas bija tik dziļas, ka viņa vispār grasījās beigt karjeru un pilnībā veltīt sevi četru bērnu audzināšanai. Mūziku viņa nav atstājusi, taču formātu mainījusi gan. Viņas pēdējais «popalbums» Faith and Courage iznāca 2000.gadā. Pēc tam Šineidas unikālās, maģiskās balss izpildījumā dzirdējām īru tradicionālās dziesmas (disks Sean-Nos Nua, 2002), regeja un Jamaikas reliģijas rastafariānisma iedvesmotas melodijas (Throw Down Your Arms, 2005), pieklusinātas kompozīcijas ar psalmu tekstiem (Theology, 2007).
1987.gadā O'Konora pārsteidza pasauli ar noskūtu galvu un savas mūzikas feministisko niknumu. «Nekad neesmu kultivējusi to, ko sauc par tēlu. Pazīstu mūziķus, kuri pirms katras turnejas nogriež sev miesas gabalus, lai labāk izskatītos uz bildēm. Es tam neticu, es baudu novecošanas procesu. Sagaidot 40 gadu jubileju, es pārliecinājos, ka šajā vecumā dzīve tiešām tikai sākas,» uzsver Šineida. Tagad viņai ir 42 gadi. Tā sieviete, kuru sestdien, 18.jūlijā, redzēsiet festivālā Positivus, būs tā pati Šineida, bet citāda - gan vizuāli, gan muzikāli. Kādreiz tik trauslā O'Konora kļuvusi apaļīgāka, viņa neforsē ne seksapīlu, ne eleganci - kāpj uz skatuves, tērpusies tādā kā maisā. Viņas balss joprojām spēj apburt, taču Šineida dzied it kā atsvešināti, auksti, bez lieka dramatisma, nesaspringstot un vokāli neizrādot visu to, uz ko joprojām ir spējīga. Publika Salacgrīvā, protams, gaidīs Nothing Compares 2 U. Un, visticamāk, sagaidīs.