«Raiņa gadījumā filmu komplekts ir saveidojies ārkārtīgi atraktīvs,» par programmai Grāmatniecība uz ekrāna izvēlētajiem darbiem saka kino kritiķe Kristīne Matīsa, uzsverot, ka galvenā vakara intriga slēpjas iespējā ieraudzīt neierastas Raiņa tēla un daiļrades šķautnes. «Šīs filmas nav standarta Raiņa biogrāfijas vai slavinājumi.»
Ekstrēmākās pārvērtības Rainis piedzīvojis gleznotāja, animatora Kārļa Vītola 2009. gadā tapušajā filmā Velna Fudži. Ironiskais animācijas darbs ar drosmīgo sižetu Raiņa tēlu iesaista dīvainās izdarībās, kuru iniciators ir ar «patriotismu palielinošu» tablešu lietošanu aizrāvies Latviešu Velns. «Tā ir jauniešu dauzīšanās,» savdabīgo kultūrpasaku vērtē Matīsa. Velns okupējis Fudži kalnu Japānā un mēģina izplatīt latviešu kultūru, ar varu to uzspiežot japāņu ciematiem, vienā no tiem visus iedzīvotājus noburot par Raiņiem. Filmas varoņi nesarunājas, bet to darbības pavada komponista Ingus Baušķenieka radītie «dzīvās skaņas tinkšķīši». Pats filmas autors par Raiņa nonākšanu Japānas kultūrā tikai noslēpumaini teic: «Filmas vēstījumu skatītājiem ļauju iztulkot pēc savas patikas.»
Koša un latviešu animācijai netipiski krāšņa ir 2007. gadā iznākusī pusstundu garā, muzikālā Raiņa lugas Spēlēju, dancoju ekranizācija Rozes Stiebras režijā, kuras māksliniece ir Helēna Heinrihsone. Kino kritiķe Kristīne Matīsa videoklipiem raksturīgajā montāžā tapušo stāstu par spēlmaņa Tota piedzīvojumiem virs zemes un pazemē raksturo kā «Latvijas animācijas vēsturē vizuāli visskaistāko filmu, kas katrā ziņā ļoti izceļas uz pelēko zemes toņu fona». Filmas stāstu risina grupas Iļģi izpildītā mūzika.
Savam laikam drosmīgu un atšķirīgu versiju par latviešu literatūras dižgaru piedāvā arī dokumentālā filma Tautas dzejnieks Rainis, kas tapusi pašā atmodas sākumā - 1987. gadā. Tā režisoram Andrejam Apsītim un scenāristam Agrim Redovičam sniegusi iespēju uz Raini paskatīties nevis kā uz «revolūcijas tribūnu un sociāldemokrātijas līderi». «Šajā filmā atainoti Raiņa pēdējie dzīves gadi, un viņš ir pavisam cits cilvēks - dzīves satriekts, skumst par to, ka nav saņēmis Nobela prēmiju…» rakstnieka dzīves nogales cilvēcisko attēlojumu filmā ieskicē Matīsa.
«Mani ļoti interesē, kā uz šiem kino darbiem seansa ievadvārdos skatīsies Raiņa speciāliste Gundega Grīnuma,» piebilst Kristīne Matīsa. Raiņa garu NicePlace Mansards kino vakarā iemājos ne tikai filmas, bet arī tur apskatāmā dzejnieka pirmsnāves maska. Ieeja pasākumā bez maksas.
Turpmākajās janvāra trešdienās NicePlace Mansards būs iespēja redzēt īsmetrāžas filmas par Latvijas literatūras stiprajām sievām, ārpusniekiem no 50. gadu franču grupas un Ņujorkas Elles ķēķa.