Trijotnes kopīgās izklaides, kuras savā Facebook profilā iemūžinājusi K. Briškena dzīvesbiedre, ilustrē to ačgārno kārtību un kontroles trūkumu, kas līdztekus aviācijas biznesa grūtajiem laikiem un airBaltic darbu apgrūtinājušajām tiesvedībām varētu izskaidrot, kāpēc airBaltic ne pirmo reizi draud smaga piezemēšanās.
Normālā lietu kārtībā K. Briškenam kopā ar abiem pārējiem padomes locekļiem Nikolaju Sigurdu Bulmani un Kasparu Āboliņu jātur ciešā tvērienā lidsabiedrības valde, kurā bez M. Sedlacka un Martina Gausa darbojas arī Vitolds Jakovļevs, bet K. Ozoliņam kā akcionāra (valsts) pārstāvim caur biezu lupu bija jāpieskata, cik labi padome ar to tiek galā. Realitātē TV ziņu kadros pēc valdības sēdes, kurā tika lemts airBaltic liktenis, bija redzams, kā padomes loceklis K. Briškens izpalīdz M. Gausam, pie auss tulkojot amatpersonu paziņojumus. K. Briškena komentārus par viņa un M. Sedlacka privāto izklaižu ietekmi uz spējām adekvāti kontrolēt airBaltic valdes darbību un kas par tām maksājis Dienai iegūt neizdevās - uz zvaniem un īsziņā nosūtītajiem jautājumiem viņš neatbildēja.
«AirBaltic padome ir saaugusi kopā ar valdi, Briškens strādā kompānijas labā, lai gan viņam jāpārstāv SM, jābūt valsts acīm un ausīm airBaltic, tā vietā viņi lobē un akli iestājas par to, ko bīda valde,» tagad atzīst nu jau demisionējušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība). Kritiku, kāpēc situācija netika labota, nomainot padomi un valdi, viņš nepieņem. «Kad to sapratu, oktobra beigās sasaucu akcionāru sapulci uz 30. novembri.» Noprotams, ka tas bijis plāns viest personālizmaiņas, bet galva ripoja no satiksmes ministra, nevis airBaltic padomes un valdes locekļu pleciem - premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) pieprasīja A. Matīsa demisiju.
Tagad izveidojusies situācija, ka airBaltic šovasar pieņemtais un drīz vien steigā papildinātais jaunais biznesa plāns Horizon 2021, kas paredz piesaistīt aptuveni 160 miljonu eiro finansējumu ar būtisku valsts naudas īpatsvaru, nemaz nav apstiprināts akcionāru sapulcē, ne arī tam dota zaļā gaisma valdībā. Tas nozīmē, ka airBaltic valde ar padomes svētību būvē biznesa stratēģiju, rēķinoties ar valsts finansējumu, kuram nav skaidra politiska atbalsta. Nesavlaicīga SM informēšana ir viens no airBaltic padomei veltītajiem pārmetumiem.
K. Ozoliņš, kurš Vienotībā neoficiāli tiek apspriests kā iespējams pretendents uz satiksmes ministra amatu, nesaskata problēmu darba attiecību saplūšanā ar kopīgu «tusiņu». «Es strikti nodalu darbu no atpūtas un plānoju drastiski rīkoties, prasīt airBaltic padomes atbildību,» noķerts valdības gaiteņos, Dienai saka K. Ozoliņš. Par kopīgajām brīvdienām Tatros esot maksājis viņš pats. K. Ozoliņš kopā ar dzīvesbiedri turp devies, neizmantojot airBaltic reisu uz Popradu.
Šis airBaltic pērnajā pavasarī ieviestais galamērķis uz 55 000 iedzīvotāju lielo, vidējam latvietim neko neizsakošo Slovākijas pilsētu bija pirmais, kuru kā ekonomiski neattaisnotu minēja, samilstot lidsabiedrības finanšu krīzei. Popradas priekšrocība ir tās tuvums Tatru kalniem, bet neoficiālās sarunās SM amatpersonas norādīja uz galamērķa ērtumu Slovākijas pilsoņa M. Sedlacka brīvdienu plāniem. M. Sedlackis uzaudzis Prešovā - slovāku pilsētā, kura no Popradas ir gandrīz ar roku aizsniedzama. No K. Ozoliņa izvairīgajām atbildēm var saprast, ka viņš viesojies M. Sedlacka mājās. «Šim galamērķim noteikti ir ekonomisks pamatojums,» uzskata airBaltic valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvis K. Ozoliņš. «Man kā Slovākijas pilsonim, kurš strādā Latvijas aviokompānijā, ir patiess prieks, ka šīs divas lidostas tiek savienotas. Poprada Augstajos Tatros ir lielisks un izmaksu ziņā pieejams slēpošanas galamērķis, kas arī būs ieguvējs no tūrisma iespējām, kuras nodrošina jaunais airBaltic maršruts,» paziņojot par lidojumu sākšanu uz Popradu presei, pērn to slavēja M. Sedlackis.
Diena ir iepazinusies ar ierobežotas pieejamības informāciju par 3. novembra valdības sēdei sagatavotajiem trim alternatīvajiem risinājumiem airBaltic likviditātes nodrošināšanai, un viens no tiem paredz darbības izmaksu optimizāciju, tostarp atsakoties no ekonomiski mazefektīviem galamērķiem.