«Ja resursi internetā nebūs pieejami latviešu valodā, tad, grozi, kā gribi, bet cilvēki izmantos to, kas ir pieejams citās valodās,» atzīst arī Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes profesors Juris Borzovs, kurš brīvprātīgi darbojas Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijas par IT nozari atbildīgajā apakškomisijā.
Lai novērstu šo draudu un latviešu valoda spētu izjoņot līdzi tehnoloģiskajam skrējienam, nepieciešams novirzīt ES resursus datorlingvistikas attīstībai, uzskata A. Vasiļjevs. Datorlingvistika pēta un pilnveido valodas izmantošanu tehnoloģijās vai, vienkāršākiem vārdiem sakot, datoram iemāca valodu. Piemēram, latviski runājoša automašīnas navigācijas ierīce. Tiesa, līdzšinējos centienus datorterminu latviskošanā Dienas aptaujātie eksperti neuzskata par īpaši veiksmīgiem. Tomēr datortermini ir tikai maza daļa no apjoma, kas «jāiemāca» datoram, jo tam jāizprot valoda kā vesela sistēma, lai tas spētu strādāt latviski.
Pārāk gauss temps
«Mums situācija ir līdzīga kā citām skaitliski nelielām valodām. Informācijas latviešu valodā internetā ir mazāk nekā 0,1 procents. Lielās valodas uzņem tempu, un šī plaisa palielinās,» stāsta A. Vasiļjevs. Pirms dažām nedēļām publicētajā pētījumā par Eiropas valodu nākotni, kurā vienlaikus pētīts 30 valodu stāvoklis, secināts, ka 21 no tām ir apdraudēta pastāvēšana digitālajā vidē. Sliktākajā situācijā atrodas latviešu, lietuviešu, īslandiešu un maltiešu valoda. Neglaimojošo titulu šīm valodām pētnieki piešķīruši tāpēc, ka tām nav pietiekami plaša tehnoloģisko resursu klāsta, proti, programmatūru, kas prot apstrādāt cilvēka runātu vai rakstītu valodu. Pie tādām pieder pareizrakstības un gramatikas pārbaudītāji, interaktīvie asistenti viedtālruņos, interneta meklēšanas programmas vai mākslīgās balsis automašīnu navigācijas sistēmās. Konkrēts piemērs ir viedtālruņa iPhone ar balsi aktivizējamā programma Siri, kurai lietotājs var uzdot visdažādākos jautājumus, uz kuriem vienmēr tiek sniegtas atbildes.
«Valodas lietojums arvien vairāk ieiet digitālajā sfērā. Ja mēs šajā jomā atpaliekam, tas radīs zināmu vispārēju atpalicību. Piemēram, ja mums nebūtu latviskās datoru rakstības programmas, varbūt mēs joprojām rakstītu ar rakstāmmašīnām,» saka LU Humanitāro zinātņu fakultātes Tulkošanas katedras profesors Andrejs Veisbergs, kurš arī piedalījies pētījumā par latviešu valodas stāvokli. Kā piemēru viņš min arī Gūtenberga iespiedmašīnu - valodas, kurās grāmatas netika iespiestas, ar laiku izzuda.
«Gan jā, gan nē,» vaicāta, vai šiem secinājumiem var piekrist, atbild LU Matemātikas un informātikas institūta (MII) vadošā pētniece, datorlingvistikas pārzinātāja Ilze Auzāne. Salīdzinot ar mazo finansiālo atbalstu šai jomai, esot izdarīts pietiekami daudz, jo digitālajā vidē ir pieejamas gan tulkojošās, gan skaidrojošās vārdnīcas, digitalizēti daiļliteratūras darbi un mācību materiāli, kā arī radīti dažādi rīki latviešu valodas apstrādei. Tomēr viņa atzīst, ka digitalizācija jāturpina daudz intensīvāk un vairāk virzienos.
Tulko, entuziasma dzīti
Kā vienu no piemēriem, ka latviešu valoda nespēj noķert tehnoloģisko progresu, A. Vasiļjevs min datorterminu latviskošanu. Turklāt nereti centieni latviskot šos terminus cieš sakāvi, jo cilvēki turpina lietot anglicismus. Terminoloģijas komisijas atbildīgās apakškomisijas pārstāvis J. Borzovs, kurš datorterminus latvisko teju 20 gadu, gan nav tik skeptisks. Viņš norāda, ka nezina nevienas citas nozares apakškomisiju, kurā tik ilgi bez apstājas brīvprātīgi darbotos entuziasti. Turklāt tagad apakškomisijas sastāvā esot jaunieši no LU Datorikas fakultātes, tas J. Borzovam vieš cerību par nākotni.
Vienlaikus profesors atzīst, ka datorterminu tulkošana ir «nebeidzams darbiņš» un tehnoloģiskā attīstība vienmēr būs daudzus soļus priekšā terminologu kapacitātei. Viņš arī nenoliedz, ka visi apakškomisijas izstrādātie termini ikdienas valodā iedzīvoties nespēj. «Paredzēt neko nevar, jo dažkārt visdabiskākie vārdi neaiziet un kaut kādi dīvaini darinājumi tiek pieņemti,» viņš saka.
ES naudu un speciālistus
«Skaidrs, ka valsts budžeta līdzekļu ir tik, cik ir, un mums nepietiek naudas pat bāzes vajadzībām - veselībai un tā tālāk. Bet tas, kas jādara, - mums ir jāaizstāv nacionālās intereses Briselē un Luksemburgā. Ir jāveido kopīgas programmas valodu tehnoloģiju attīstīšanai,» saka A. Vasiļjevs. Lai novērstu draudus valodu pastāvēšanai, 2014.-2020. gada Centrālās Eiropas pētniecības un attīstības programmām esot jābūt vērstām arī uz datorlingvistiku.
Vēl viena problēma esot speciālistu trūkums, jo ar valodu tehnoloģijām saistīti mācību priekšmeti Latvijā ir pieejami tikai Liepājas Universitātē (LiepU) un Rēzeknes Augstskolā. No nākamā mācību gada šādu priekšmetu varētu ieviest arī LU Datorikas fakultātes bakalaura studentiem. LiepU Kurzemes Humanitārā institūta pētniece Liene Markus-Narvila uzskata, ka šo priekšmetu Latvijā vajadzētu popularizēt, bet par atsevišķas studiju programmas ieviešanu viņai nav pārliecības, jo tajā varētu trūkt studētgribētāju.