Taču ir arī cita vīriešu kategorija - tie, kuri visu mūžu paļaujas tikai uz sevi un negaida palīdzību ne no «onkuļiem», ne valsts. Šie puiši ir elastīgi un spējīgi pielāgoties jebkādām pārmaiņām, pieraduši gan krist, gan celties no jauna. Bet viņi diemžēl ir mazākumā.»
Vīrietim jebkuros apstākļos tomēr jāspēj uzturēt sevi un savējos: «Kulties kā tai pasakas vardītei krējuma podā, lai sakultu dzīves sviestu, - tā man ir ikdienišķa lieta. Jā, tas nogurdina, bet arī norūda. Es mīlu savu ģimeni un vēlos nodrošināt tai labklājību. Tas ir spēcīgs arguments, lai domātu un strādātu.»
Valdi var dēvēt par veiksminieku - pirms diviem gadiem izveidotā Otrajam pasaules karam veltītā ekspozīcija līdztekus tādām slavenām apskates vietām kā Aglonas bazilika un Maizes muzejs jau kļuvusi par tūristu iecienītu objektu. Apmeklētājus piesaista ne tikai bagātīgais eksponātu klāsts, bet arī atraktīvais saimnieks, kurš pēc profesijas nemaz nav vēsturnieks. Savulaik nokļuvis vissmagākajā padomju armijas daļā - gaisa desanta vienībā -, tikai nejaušības dēļ izsprucis no karošanas Afganistānā, drosminieks un dēkainis, vairākas reizes kritis un augšāmcēlies... Valdis uzsver, ka vienmēr un visur paļāvies tikai uz saviem spēkiem. «Augstskola nav pabeigta, kāda man būs pensija, labāk nerunāsim, tāpēc mans pensijas fonds esmu es pats. Bet es nenožēloju, jo vienmēr esmu darījis to, kas man patika un padevās, un tā ir pirkšana un pārdošana.» Jā, tādus cilvēkus savulaik dēvēja par spekulantiem un apkaroja, taču, mainoties sociāli ekonomiskajai formācijai, uzkrātā pieredze lieti noderējusi, lai turpinātu biznesu, tikai nu jau ar plašāku vērienu: tirgojot tehniku no Vācijas, nekustamos īpašumus. Nopelnītā nauda tomēr ieguldīta romantiskā hobijā - muzeja ekspozīcijas veidošanā, lai, kā pats Valdis smaidot atzīst, būtu ar ko aizrauties vecumdienās.
Valdim gūt panākumus dzīvē ļoti palīdzējuši bērnības iespaidi: vasaras brīvlaiki pavadīti Rīgā pie vecātēva brāļa - toreizējā Romas katoļu kūrijas kanclera monsinjora Franča Lazdāna. Nācies apgūt visas veco laiku paražas: uzvedības noteikumus, galda etiķeti un, pats galvenais, patstāvību. Par padarītajiem darbiņiem - logu mazgāšanu un iepirkšanos Centrāltirgū - Valdis jau septiņu gadu vecumā varēja nopelnīt kabatas naudu. Viņš pieļauj, ka bērnībā piedzīvots naudas un pozitīvas attieksmes trūkums lielā mērā grauj vīrieša personību. Tas arī esot viens no iemesliem, kāpēc vīrietis krīzes apstākļos straujāk padodas depresijai.