Viņš un citi cietušo pārstāvji norāda, ka kompensācijas summa ir Latvijā nepieredzēti liela, tomēr, ņemot vērā nodarīto kaitējumu, vien simboliska. Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (_Vienotība_) savukārt atzīst, ka būtu jāmeklē veidi, kā novērst gadiem ilgo tiesāšanos, kura cietušajiem jāpārcieš, bet Iekšlietu ministrija (IeM) paziņojusi, ka meklēs iespējas kompensācijas summu piedzīt no traģēdijas vaininiekiem.
Saskata labu precedentu
«Ir viedoklis, ka te nav Amerika, bet mēs varam iedomāties, kas būtu tur cilvēkam, kurš valsts nolaidības dēļ kļuvis par kopjamu invalīdu uz mūžu,» sacīja A. Alliks, paskaidrojot, ka nevar nepārprotami izvērtēt, vai ir apmierināts ar panākto kompensāciju. Viņš gan piebilda, ka spriedums ir principiāli izmainījis tiesu praksi attiecībā uz maksimālo summu, kas piešķirama gadījumos, kad cilvēki cietuši valsts iestādes nolaidības dēļ, jo līdz šim tiesu prakse bijusi, ka tas nepārsniedz 20 000 latu.
Citu Talsu traģēdijā cietušo advokāts Aldis Gobzems šo spriedumu atzīst par lielisku precedentu, kas dod labas izredzes arī pārējiem. «Situācija ir identiska. Tas būtu tikai loģiski un taisnīgi,» viņš uzskata. Viņaprāt, kopējā summa, no kuras nāksies šķirties valstij, varētu sasniegt aptuveni miljonu latu, un spriedumi visās lietās varētu būt gaidāmi tuvākajos divos gados. «Mani apbēdina tas, ka, no vienas puses, valsts amatpersonas publiskajā telpā saka, cik ļoti viņas līdzpārdzīvo cietušajiem, bet, no otras puses, valsts pilnvarotie pārstāvji tiesā apgalvo, ka cietušajiem nekas nepienākas. Normālā valstī cilvēkiem nevajadzētu gadiem ilgi tiesāties, lai lietā, kur viņiem ir acīmredzama taisnība, panāktu kompensācijas. Valstij jau sen bija jānāk pretī un jāpiedāvā risinājums, bet pašlaik tā pati noslogo tiesu sistēmu,» viņš uzsver.
Tam gan īsti nepiekrīt I. Čepāne, kura norāda, ka vismaz pagaidām visu «par» un «pret» izvērtēšana būtu jāatstāj tiesām, jo jautājums ir ļoti sarežģīts. «Vai varat pateikt, cik tad maksā cilvēka dzīvība?» viņa retoriski vaicā. Deputāte tomēr atzīst, ka Tieslietu ministrija varētu pētīt, pēc kādiem kritērijiem noteikt kompensācijas summu, kuru šādos gadījumos piedāvāt cilvēkiem, lai nebūtu jātiesājas, jo līdzīgs regulējums jau ir gadījumos, kad, pildot dienesta pienākumus, iet bojā kareivis vai policists. Nesen Jēkabpilī, aizturot laupītājus, bojā gāja policists Andris Znotiņš, un viņa tuviniekiem tikšot izmaksāta 50 000 latu kompensācija.
Piedzīt no notiesātajiem
Iekšlietu ministrija (IeM) savukārt izplatījusi paziņojumu, ka naudu tiesas piespriestās kompensācijas izmaksai prasīs no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo tai šādu līdzekļu neesot. Paralēli tam arī tiks izvērtētas iespējas cietušajam izmaksājamos līdzekļus regresa kārtībā piedzīt no nelaimes gadījumā vainīgajiem. Jāatgādina, ka par vainīgajiem nelaimes gadījumā tiesa atzina divus ugunsdzēsējus, kuri uzraudzīja autopacēlāju, kā arī toreizējo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieku Pāvelu Zagorski. Tieslietu jomas pārzinātāji Dienai gan atzina, ka IeM būtu cerības no viņiem ko piedzīt, tikai piesaistot ļoti labu juristu.
IeM arī paziņojusi, ka pašreizējam VUGD vadītājam Ainaram Pencim būs ministrei Lindai Mūrniecei (Vienotība) jāizskaidrojas par emocionālajiem izteikumiem, ko viņš pauda pēc tiesas sprieduma.
A. Pencis teica, ka rodas sajūta, ka «tiesa atriebjas visiem par to, ka viņiem algas nav pieliktas», un izteicās, ka varot nākties slēgt pat divas ugunsdzēsēju daļas, lai iegūtu naudu kompensācijai. Advokāts A. Gobzems Dienai norādīja, ka ir pārsteigts par šiem izteikumiem, kurus viņš sauc par histēriskiem un demagoģiskiem, jo no juridiskās puses tie neesot pamatoti ne ar vienu likuma pantu. «Rodas sajūta, ka amatpersonai šajā gadījumā nav bijuši juridiskie padomnieki, kas pakonsultētu, kā tiek izmaksāti līdzekļi šādos gadījumos,» viņš prāto.