Slimnīcu ieskāva ekspremjeres atbalstītāju pulks, kas sauca: «Brīvību Jūlijai!» Kā raksta Reuters, J. Timošenko hospitalizācija ir prezidenta Viktora Janukoviča mēģinājums mazināt politisko spriedzi, ko radījuši rietumvalstu pārmetumi par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret opozicionāri. Analītiķi prognozē, ka šis solis nespēs mazināt Eiropas dusmas.
Ukrainai pat nācās atcelt Jaltā plānoto Centrāleiropas un Austrumeiropas līderu sanāksmi, jo daudzu valstu, to vidū arī Latvijas, vadītāji atteikušies ierasties. Tāpat politiķi draud neapmeklēt Ukrainā notiekošās Eiropas futbola čempionāta spēles.
J. Timošenko aprīļa beigās pieteica badastreiku, protestējot pret cietumsargu vardarbību. Viņa norāda, ka ieslodzījumā piekauta, jo atteikusies doties uz izmeklēšanu medicīnas iestādē.
Politiķe vairākkārt lūgusi ārstniecību ārzemēs, baidoties, ka Ukrainas slimnīcā viņa varētu tikt ļaunprātīgi inficēta vai saindēta. Vara lūgumu noraidījusi, sakot, ka to nepieļauj valsts likumdošana. Tomēr slimnīcā sievietes ārstēšanai ieradies mediķis no Vācijas, kurš gatavs pat dzīvot slimnīcā, lai pārraudzītu aprūpes procesu.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs trešdien uzsvēra, ka satraucošs ir aizliegums doties ārstēties uz Vāciju. «Tas neuzlabo Ukrainas tēlu un sadarbību ar Eiropas Savienību,» citēja LETA.
J. Timošenko pērn piespriests septiņu gadu cietumsods par Ukrainai neizdevīga gāzes līguma noslēgšanu ar Krieviju. Gan J. Timošenko, gan ES apsūdzību sauc par politiski motivētu.