Visu to pašu apvērsti varētu teikt arī par meitenēm/sievietēm. Aprīlī Grāmatu nams Valters un Rapa sadarbībā ar Grāmatnieku ģildi rīkoja akciju Uzmanību! Džeki lasa, lai izzinātu zēnu lasīšanas paradumus un popularizētu lasīšanu nevis kā sodu vai pienākumu, bet prieku. Tas bija impulss šim rakstam.
Darbība, vēsture, komiksi
«Tas ir starptautiski pierādīts fakts - zēni lasa mazāk nekā meitenes, tāpat kā sievietes - vairāk nekā vīrieši,» stāsta LNB Bērnu literatūras centra un Bērnu žūrijas pašaizliedzīga entuziaste Silvija Tretjakova. Viņa ir pārliecināta, ka tiešām pastāv specifiska zēnu literatūra un tēmas. Tātad pirāti un mašīnas - zēniem, puķes un princeses - meitenēm? Nav pārāk klišejiski? «Tas nav klišejiski, jo patiešām zēni vairāk grib darbību, notikumu, piedzīvojumu, vēsturi, komiksus.» S. Tretjakova novērojusi, ka pirmsskolas vecumā potenciālo lasītāju ir vairāk. Bērnu žūrijā trešā daļa ir zēni, jaunāki par 10 gadiem. Arī sākumskolas vecumā bērni sevi uzskata par labiem lasītājiem. Vēlāk interese mazinoties, jo parādās daudz citu interešu. «Lasīšanu mēs neesam spējuši pasniegt pietiekami atraktīvi, skolās nav pieejama laba brīvā laika literatūra, publiskajās bibliotēkas naudas trūkuma dēļ nevar iegādāties neko daudz. Apburtais loks, kas sagrauj mūsu grāmatniecību. Vairāk līdzekļu jāvelta lasīšanas veicināšanas programmām - gan centrālajām, ko varam un piedāvājam mēs, LNB Bērnu literatūras centrs, gan reģionālajām,» uzskata S. Tretjakova.
Gaidot rindā pie interneta
Jaunajā apvienotajā Pārdaugavas bibliotēkā (Dzirciema ielā 26) bērnu un pusaudžu lasītavas, manuprāt, ir tuvu ideālam. Tomēr bērni, pārsvarā puišeļi pa deviņi desmit, mazie pa divi trīs pieķepuši datoriem. Ik pa brīdim atskan spalgi saucieni «streļai!/šauj!». Mazāka meitenīte garlaikoti cilā pasaku diskus. Apsēdusies klusajā lasītavā, galvenā bibliotekāre Jeļena Rozniece dalās pārdomās. Viņasprāt, galvenais ir tradīcija. Lasīšanas ieradumi nāk no ģimenes, «skola diez vai ļoti pievilinās, ja mājās neviens nelasa». Viņa atceras savu bērnību, kad vakarā vecāki paņēmuši rokās savu grāmatu un viņa - savu. Tas šķitis pašsaprotami. Bibliotekāre neizpušķo īstenību. Biežāk puikas lasītavā kaut ko pašķirstot, gaidot rindā pie interneta. Kad pēkšņi kāds izvēlas grāmatu un apgalvo, ka ņems uz mājām, tie viņai esot gluži vai svētki. Arī Pārdaugavas bibliotēka piedalījusies akcijā Džeki lasa! Ierīkojuši stendu, kur meitenes nolika zēniem ieteicamās grāmatas, un otrādi. Meitenes ieteikušas zēniem grāmatas par etiķeti, pasakas, bet puikas meitenēm - dažāda rakstura tehniskas un interesantu faktu grāmatas. «Laikam tāpēc, lai varētu ar viņām uzturēt sarunu par sev interesantām tēmām,» pasmaida Jeļena. Viņa aiznesusi uz skolu parādīt senu, XIX gadsimtā izdotu grāmatu: «Redziet, kāds papīrs, kā tas smaržo, kā to var sataustīt... Tas viņiem patika.» Cenšoties ieinteresēt, bibliotekāre galvenkārt akcentē iztēli. «Internetā jums viss jau gatavs dots priekšā. Nekas nevar mainīties. «Pelīte» vienmēr ir vienāda. Kā izskatīsies galvenais varonis, jau izdomāts. Bet lasot iztēlē jūs varat iedomāties savu variantu. Tas arī viņiem patika.»
Zēnu gudrie jautājumi
Statistikai un viedoklim, ka puikas aizrauj tikai grāmatas par helikopteriem, oponē izdevniecības «Liels un mazs» vadītāja Alīse Nīgale: «Mūsu novērojumi, kas pamatā balstīti uz tikšanās reizēm, kurās piedalās Inese Zandere un citi «Liels un mazs» autori, ir tādi, ka jaunāko klašu auditorijā, ar kuru visbiežāk tiekamies, aktīvi jautātāji un spriedēji, kas bieži vien, izrādās, jau iepriekš lasījuši arī mūsu grāmatas, ir gan zēni, gan meitenes, bet zēni parasti ir aktīvāki un bieži vien pārsteidz ar gudriem jautājumiem un vērtējumiem. Arī draugu un radu lokā zinu vairākus zēnus, kas ir aizrautīgi lasītāji, un viņi lasa ļoti dažādas grāmatas, nebūt ne tikai kaut ko, ko pabāž zem birkas «zēnu literatūra».» Alīse ir pārliecināta, ka «līdz tādam pirātu - princešu pretstatam» bērnus noved tieši klišeju iebarošana. «Jaunākajā vecuma bērnu auditorijā nepastāv izteikts dalījums «zēnu interesēs» un «meiteņu interesēs».»