Inga cer uz Anglijā strādājošā brāļa palīdzību - ja viņš nopelnīs pietiekami, lai varētu finansiāli pabalstīt ģimeni, meitene sola skolā atgriezties.
Tādu kā Inga ir gana daudz. Oficiālie dati liecina, ka no Latvijas izglītības sistēmas «izkrīt» teju trešdaļa skolēnu, un gan amatpersonas, gan izglītības eksperti ir vienisprātis, ka problēmas risināšanai ir jāpievēršas nopietni.
Ekonomiskā situācija
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka 29% no skolas gaitas sākušajiem tā arī neiegūst vidējo izglītību. Jau pamatskolas posmā no skolām atbirst 11-15% skolēnu, pārējie mācības pārtrauc vidusskolās un arodskolās, tas savukārt nerada labvēlīgu situāciju darba tirgū. «Tā ir problēma,» Dienai uzsver izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS). Viņš arī norāda, ka diezgan lielu daļu no Latvijas izglītības sistēmas «izkritušo» skolēnu statistikā veido bērni, kuri kopā ar vecākiem pārceļas uz ārzemēm, taču par viņiem nav paziņots atbildīgajām iestādēm.
Pēdējos publiski pieejamos pētījumos par skolēnu atbirumu minēta virkne iemeslu, kāpēc bērni pārtrauc mācības skolā, piemēram, ģimenes ekonomiskais stāvoklis, nepietiekama vecāku saikne ar skolu, nepietiekama skolotāju profesionalitāte. Savu ietekmi atstājot pašreizējā ekonomiskā situācija, kas liek daļai skolēnu pārtraukt mācības skolā, jo tās nevar apvienot ar darbu, izriet no Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdes Dzintras Kohvas teiktā. Daļai skolēnu zūdot motivācija mācīties, jo viņi neredz sakarību starp augstāku izglītību un augstāku dzīves līmeni.
Sliktos izstumj
Tomēr par daļu no skolēnu atbiruma iemesliem atbildība jāuzņemas Latvijas izglītības sistēmai, uzskata eksperti. Piemēram, sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Marija Golubeva norāda, ka izglītības sistēma ir pārāk birokrātiska - papildu naudu par darbu ar skolēniem, kuriem ir grūtības mācīties, skolas varot dabūt tikai, ja tās licencē atsevišķas mācību programmas.
«Patiesībā sistēma sekmē skolēnu atbiršanu,» uzskata izglītības vadības doktorante Solvita Lazdiņa, kura pētījusi šo problēmu. Viņasprāt, skolām nav resursu, lai nodrošinātu atbalstu skolēniem ar mācīšanās grūtībām, taču skolas nepietiekami šiem skolēniem pievēršas arī tāpēc, ka gan sabiedrība kopumā, gan ministrija skolas rindojot pēc mācību sasniegumiem. Būtisks kritērijs, kas nosaka, vai skola tiek uzskatīta par labu, ir eksāmenu rezultāti, tāpēc skolas vairāk pievēršas labajiem skolēniem, savukārt sliktos «stumj ārā», skaidro S. Lazdiņa. Iniciatīvas Pārmaiņu iespēja skolām koordinatore Aija Tūna norāda, ka arī kopumā Latvijas izglītībā ir pārlieku liels akcents uz pārbaudījumiem un to vērtēšanu. Turklāt vērtējumus daudzi skolotāji izmantojot kā vienu no soda instrumentiem. Arī vecākiem labākais komunikācijas veids ar skolu esot «laba atzīme - slikta atzīme».
Skolotāji nav gatavi
Pedagoģijas doktore Liesma Ose vērš uzmanību uz skolotāju sagatavotību darbam ar bērniem, kuriem ir grūtības mācīties. Par pasaulē labāko atzītajā Somijas izglītības sistēmā skolēnu atbirums ir niecīgs, tieši pateicoties skolotājiem, kas labi sagatavoti darbam ar bērniem, kuriem ir atšķirīgs spēju līmenis, Dienai norādīja Somijas skolu pārstāvji un izglītības eksperti. Latvijā daudzi skolotāji nav gatavi strādāt ar bērniem, kuri nevar izpildīt noteiktos mācību priekšmetu standartus, uzskata L. Ose. Viņasprāt, vaina esot gan skolotājos, gan standartos, kuru latiņa esot pārāk augsta. Eksperti norāda, ka jādomā par izglītības formu dažādošanu, lai radītu otro iespēju atbirušajiem bērniem. Pozitīvs piemērs esot programmas Iespējamā misija vasaras skola, kurā jaunie skolotāji desmit dienas mācīja bērnus ar zemiem mācību sasniegumiem, izmantojot aizraujošākas mācību metodes, un rezultāti bijuši ļoti labi.
Pašlaik skolēniem ir iespējas apmeklēt konsultāciju stundas, nesekmīgajiem ir obligāti vasaras darbi, iespēja mācīties pedagoģiskās korekcijas klasēs. L. Ose kritizē pedagoģisko korekciju kā pārāk standartizētu - šajās programmās skolēni tiekot mocīti tik ilgi, līdz tie sasniedz standarta prasības, taču darbā ar viņiem būtu jāizmanto individuālas metodes. A. Tūna norāda, ka joprojām aktuāls ir jautājums, cik efektīva ir skolēnu atstāšana uz otru gadu un vai tā palīdz jauniešiem vai drīzāk bremzē viņu iespējas sasniegt vairāk.
IZM ir plāns, kā mazināt skolēnu izkrišanu no izglītības sistēmas, tajā gan netiks risinātas visas ekspertu minētās problēmas, var secināt no R. Broka teiktā. Ministrs norāda, ka IZM plānā ir trīs darbi. Pirmais ir valdības noteikumi, kas nosaka, kā skolām ir jāinformē vecāki, pašvaldības un citas iesaistītās institūcijas par to, ka skolēns kavē skolu. Otrais darbs būšot pedagoģiskā atbalsta personāla nodrošināšana, kam gan būtu nepieciešams papildu finansējums. Trešais darbs esot mācību satura pārstrādāšana - dati liecina, ka skolēnu nesekmība parādās pēc 4. klases, tāpēc jāpilnveido mācību saturs, lai nesekmību novērstu jau saknē.