Sadega arī ģimenes mūzikas instrumenti. Dažās dienās vecākajai māsai izdevās noorganizēt labdarības koncertu, kurā klausītāji Višu ģimenei saziedoja ap Ls 2000 mūzikas instrumentu iegādei. Sandra atzīst, ka pašai to izdarīt būtu bijis neiespējami. «Šī apziņa man bija vissvarīgākā - ka tu pasaulē neesi viens! Latgalē ģimenes ir bijušas stipras un draudzīgas, un vispār latgalieši turas kopā, kā saka - tai, kai zuodža zūbi!»
Vispirms zvanīja māsai
Rasma un Gunārs Igauņi Latgales pusē ir pazīstami kā muzikanti un folkloristi, pagājušajā gadā par viņiem uzzināja visa Latvija kā par LNT šova Dziedošās ģimenes dalībniekiem. Muzicēt televīzijā viņiem palīgā nāca arī Rasmas māsa Sandra ar vīru Ēriku un bērniem - Rēzeknes Augstskolas studente Santa spēlēja vijoli un ģitāru, 10.klases skolniece Daiga - flautu, bet desmitgadīgais Jānītis - akordeonu. Višu ģimene pirms vairāk nekā desmit gadiem uz Ērika vectēva zemes pie Rāznas ezera Čornajas pagastā uzbūvēja viesu māju Ezerkrasti un dzīvojamo māju. Pagājušā gada 22.decembri Sandrai ir grūti atcerēties bez asarām. «Toreiz man bija svētku koncerts skolā, gatavojos jau skriet uz koncertu bērnudārzā, kad piezvanīja meita, ka māja ir liesmās.» Par laimi, ugunsdzēsējiem izdevās nosargāt netālu esošo viesu māju, bet no dzīvojamās pāri palika tikai krāsmatas. Mēģinot kaut ko glābt, vecākā meita Santa saindējās ar dūmiem un nonāca reanimācijā. Sadega dokumenti, pases, dzimšanas apliecības, autovadītāja tiesības. Sandra zvanīja māsai. «Sākumā bija šoks, nespēju aptvert, ko darīt, kā lai palīdz, taču izdevās savākties, jo Sandrai vajadzēja, lai es būtu stipra. Mani ielaida arī pie māsasmeitas reanimācijā, vecākus nelaida,» atceras Rasma Igaune.
Mākslinieki piesakās paši
Sākumā Rasma izsūtīja visiem saviem e-pasta adresātiem vēstuli ar lūgumu ziedot kaut nelielu summu Višu ģimenei. Aicinājums aizgāja arī caur portālu draugiem.lv, tur to bija izlasījis un naudu ziedoja pat Uldis Siliņš no Austrālijas, kas pirms gandrīz 20 gadiem kopā ar Igauņiem piedalījās latviešu ģimeņu nometnē 3x3 Adamovā. Ideju rīkot labdarības koncertu Rasmai pasviedusi Rūta Leglere no Rēzeknes kultūras nama. «Kultūras nama vadība bija tik atsaucīga, ka to visu noorganizēja, atlika meklēt māksliniekus. Igauņu ģimene pats par sevi, ne tikai mēs paši, arī Gunāra brāļa Ivara saime. Tad Andris Eriņš pieteicās, paņēmu savas Gaigalavas folkloras kopas Purineņš mazos stāstniekus, Kaunatas vidusskolas deju ansambli, Inga un Normunds piekrita, Viļānu ansamblis Bumburneicys. Pēc tam, kā par brīnumu, mākslinieki sāka zvanīt un pieteikties paši, daudziem nācās atteikt, jo programma jau tā bija trīs stundas.» Par to, cik klausītāju atnāks, Rasma īpaši nedomājusi, taču, kad sākuši zvanīt, sapratusi, ka būs problēmas. Klausītāji nākuši jau divas stundas iepriekš, pēdējie nemaz netikuši iekšā. Kad koncerta beigās saskaitīti ziedojumi, urnā bijuši 1984 lati, bet vairāki naudu devuši tieši Sandrai. No Stirnienes uzdāvināta flauta, bet no Bērzgales pagasta - vijole.
Dot vieglāk nekā ņemt
Sandra atzīstas, ka koncerta beigās nespējusi uzkāpt uz skatuves, lai pateiktos, arī to viņas vietā izdarījusi Rasma. «Vieglāk ir dot nekā saņemt, līdz šim es esmu devusi, nedomājot, ka kādreiz nāksies lūgt citu palīdzību. Paldies visiem, visiem, vispirms jau māsai! Bet tie cilvēki, kuri paši pirmie pēc nelaimes nāca palīgā, man teica - bet tu taču darītu to pašu!»
Rasma ir gadu vecāka par Sandru, ģimenē vēl ir jaunāks brālis Edgars. Arī pašām māsām katrai ir pa trim bērniem, brālim divi. Visi ir muzikāli apdāvināti, arī vīri nāk no lielām, dziedošām ģimenēm, visi palikuši dzīvot Latgalē. «Kad ir kādi svētki, mums pie galda nekad nav mazāk kā 20 cilvēku, trīs paaudzes. Labestība izstaro tādos kā lokos: pirmais loks - radi, brāļi, māsas, otrais loks - paziņas, darba biedri, trešais loks - nepazīstamie cilvēki, kuri tomēr kaut kādā veidā ir bijuši ar tevi saistīti vai arī paši ir smagi cietuši, tāpēc nāk palīgā citiem,» saka Sandra.