Visbiežāk darba meklējumos uz ārzemēm devušies anesteziologi, zobārsti un ķirurgi. Savu karjeru turpināt ārpus Latvijas izvēlējušies arī traumatologi, internisti, ginekologi, ģimenes ārsti, neiroķirurgi, kā arī vairāki pediatri, neirologi, kardiologi un citu specialitāšu mediķi. Aizbraucēji galvenokārt ir jauni ārsti - lielākajai daļai uz ārvalstīm devušos mediķu (89 cilvēkiem) darba stāžs nepārsniedz piecus gadus vai ir robežās no pieciem līdz desmit gadiem (61 cilvēkam).
Kā aģentūrai BNS stāsta LĀB biroja darbiniece profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jautājumos Zane Upate, uz ārvalstīm strādāt dodas uzņēmīgākie un aktīvākie ārsti, no kuriem daudzi ir bijuši labi un atzīti speciālisti arī Latvijā. Galvenie aizbraukšanas iemesli, ko ārsti minējuši sarunās ar LĀB, ir atlaišana no darba Latvijā, samazināts atalgojums un pārliecība, ka Latvijas medicīna turpmākajos trīs četros gados netiks attīstīta. «Aizbrauc tie, kurus atlaida Rīgas 1.slimnīcā, arī uzņēmīgākie ārsti no lauku slimnīcām, kas nevēlējās turpināt darbu kādā no tuvējām ārstniecības iestādēm,» norāda Z.Upate. Viņa arī piebilst, ka speciālistu stāstītais par darba pieredzi un apstākļiem ārvalstīs liek domāt, ka daļa no viņiem Latvijā varētu vairs neatgriezties.