Apmācīti kaujinieki
Vairāki desmiti cilvēku pilnā kaujas bruņojumā naktī uz ceturtdienu Krimas Autonomās Republikas galvaspilsētā Simferopolē sagrāba vietējās valdības un parlamenta ēkas. Iebrucēji neesot lietojuši šaujamieročus, jo ēku apsardze padevās bez pretošanās, vēsta Radio Brīvā Eiropa. Pēc iebrukuma virs namiem tika izkārti Krievijas karogi.
Vakar pēcpusdienā nebija zināms, kas ir iebrucēji, bet Krievijas karogu izkāršana raisījusi spekulācijas, ka iebrukums varētu būt noticis ar Maskavas ziņu. Bijušais Krimas premjerministrs Serhijs Kuņicins paziņoja, ka iebrucēji - kopskaitā 120 - esot profesionāli apmācīti un viņu rīcībā esot tik daudz ieroču, lai vajadzības gadījumā mēnesi aizsargātu abas ēkas, rakstīja Interfax-Ukraine.
Krimas parlaments paziņoja, ka vēlas sarīkot referendumu par republikas «autonomijas statusa pilnveidošanu un pilnvaru paplašināšanu», jo tas esot vienīgais veids, kā Krimas iedzīvotājiem «bez ārēja spiediena un diktāta» izlemt savu likteni.
Spriedzi reģionā pastiprinājusi Krievija, kas trešdien izsludināja karaspēka kaujas gatavības pārbaudi valsts rietumos, tātad Ukrainas robežas tuvumā, kur ir izvietoti aptuveni 150 tūkstoši krievu karavīru.
Krievija sargās Janukoviču
Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs ceturtdien brīdināja Krieviju, ka jelkādas militārās aktivitātes ārpus Krievijai iznomātās jūras spēku bāzes Sevastopolē tikšot uzskatītas par «militāro agresiju» pret Ukrainu.
Arī Rietumi aicinājuši Krieviju neiziet uz provokācijām. NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens mudināja Krieviju nedarīt neko tādu, kas «saasinātu spriedzi un radītu nesaskaņas».
Jaunais Ukrainas premjerministrs A. Jaceņuks paziņoja, ka valdības uzdevums būs saglabāt valsts teritoriālo integritāti, un brīdināja, ka nāksies veikt nepopulāras reformas, lai glābtu uz bankrota sliekšņa esošo ekonomiku. Viņš sacīja, ka kopš 2010. gada no Ukrainas finanšu sistēmas uz ārzonām esot aizplūduši 70 miljardi dolāru (51 miljards eiro).
Krievija paziņoja, ka A. Jaceņuka ministru kabinets nav iepriekš solītā nacionālās vienotības valdība, bet gan «uzvarētāju valdība», jo to veidojot līdzšinējā opozīcija un «ekstrēmisti». Krievija norādīja, ka valdībā nav pārstāvēti pārsvarā krieviski runājošie Ukrainas austrumu un dienvidu reģioni.
Maskava arī paziņoja, ka ir gatava savā teritorijā aizsargāt bijušā Ukrainas prezidenta V. Janukoviča drošību. Krievijas ziņu aģentūra RIA Novosti ceturtdien vakarā vēstīja, ka V. Janukovičs piektdien piedalīsies preses konferencē Krievijas dienvidu pilsētā Rostovā pie Donas.
Daudzreiz dalītā Krima
Cīņas par Krimu ir notikušas gadsimtu garumā. XV gadsimtā pussala kļuva par tatāru hanistes centru, bet vēlāk tika iekļauta Osmaņu impērijas sastāvā. 1783. gadā to anektēja Krievijas impērija. 1921. gadā, kad Krievijā pie varas bija boļševiki, tika izveidota Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika. 1942. gadā Krimu okupēja nacistiskā Vācija, kas no Krimas tika padzīta 1944. gada pavasarī.
1944. gada 18. maijs ir viena no traģiskākajām dienām Krimas vēsturē, jo ar padomju diktatora Josifa Staļina pavēli sākās vietējo tatāru deportācijas. Uz Centrālāziju un Sibīriju izsūtīja gandrīz 194 tūkstošus Krimas tatāru. Bada un slimību dēļ ceļā vai neilgi pēc nonākšanas izsūtījuma vietā nomira 45% represēto.
Tikai pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā izsūtītajiem Krimas tatāriem un viņu pēctečiem ļāva atgriezties etniskajā dzimtenē. Saskaņā ar jaunāko tautas skaitīšanu, kas Ukrainā notika 2001. gadā, Krimā dzīvo 243 tūkstoši Krimas tatāri.
1945. gadā Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika kļuva par Krimas apgabalu un tika pievienota Krievijas Padomju Sociālistiskajai Republikai. 1954. gadā Padomju Savienības vadītājs Ņikita Hruščovs Krimas apgabalu iekļāva Ukrainas Padomju Sociālistiskajā Republikā. Padomju gados Krimas kūrorti bija iecienīts atpūtnieku galamērķis.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma Krima kā autonoma republika iekļāvās jaunizveidotās Ukrainas valsts sastāvā. Gandrīz 60% Krimas iedzīvotāju sevi uzskata par krieviem, un viņiem ir emocionāli ciešas saites ar Krieviju. Krievijā populārs ir viedoklis, ka Krimai būtu jāatgriežas Krievijas sastāvā.
Krimas pilsētā Sevastopolē atrodas Krievijas Melnās jūras kara flote, kas nereti ir radījusi saspīlējumu starp Ukrainu un Krieviju. Neraugoties uz to, 2010. gadā V. Janukovičs pagarināja ostas īres līgumu līdz 2042. gadam.