Nepakļaujas «diktātam»
Pirms pāris gadiem krīzes laikā Ungārija bija spiesta vienoties ar SVF, lai saņemtu 20 miljardu eiro aizdevumu un novērstu finanšu stāvokļa pasliktināšanos. Pašlaik izmantotas aptuveni divas trešdaļas no šīs summas. Ungārijas iepriekšējā valdība februārī lepni paziņoja, ka SVF nauda vairs nebūs vajadzīga, jo ekonomikas stāvoklis ir uzlabojies. Taču pēc parlamenta vēlēšanām aprīlī, kad pie varas nāca konservatīvā partija Fidesz, jaunā valdība nolēma, ka aizdevums tomēr būs nepieciešams.
Valdība mēģināja vienoties ar SVF par jaunas aizdevuma daļas saņemšanu, taču pagājušās nedēļas nogalē sarunas cieta neveiksmi. Ungārija atteicās izpildīt SVF prasības par turpmāku valsts budžeta apcirpšanu un izdevumu samazināšanu. «Mēs pavēstījām SVF un Eiropas Savienībai, ka turpmāki taupības pasākumi nav apspriežami,» teica Ungārijas ekonomikas ministrs Ģerģs Matolči.
Ungārijas premjers Viktors Orbāns jau agrāk izteicies, ka viņa valdība nepadosies SVF «diktātam», jo Ungārija pati pieņems lēmumus par savu ekonomikas politiku. V. Orbāns uzsver, ka līgumā ar SVF bija tikai viena konkrēta prasība: šogad budžeta deficīts jāsamazina līdz 3,8% no iekšzemes kopprodukta. Pēc premjera domām, valdībai ir tiesības pašai izlemt, kā sasniegt šo mērķi.
Valdība neplāno strauju budžeta izdevumu samazināšanu, toties nolēmusi aplikt ar nodokli bankas, kuru aktīviem plānots piemērot 0,45% nodokli. Ar šo nodokli valdība plāno savākt 200 miljardus forintu (484 miljonus latu) gadā. Protams, šis nodoms izraisījis vietējo un ārvalstu banku neapmierinātību.
Tāpat valdība grasās ierobežot sabiedriskā sektora vadītāju atalgojumu, nosakot, ka viņu alga nedrīkst pārsniegt divus miljonus forintu (4840 latu) mēnesī.
Vēlēšanu faktors
Pēc analītiķu domām, Ungārijas valdība nebūt neplāno pilnībā pārtraukt sadarbību ar SVF. Pašreizējā nepiekāpība tiek skaidrota ar taktiskiem apsvērumiem, jo oktobra sākumā Ungārijā gaidāmas pašvaldību vēlēšanas. Fidesz pirms vēlēšanām negrib pieņemt nepopulārus lēmumus, kas varētu nokaitināt vēlētājus. «Taupības pasākumus ir ļoti grūti iebarot vēlētājiem,» secina Danske Bank analītiķis Larss Kristensens.
SVF un ES raizējas, ka ungāru lēmums varētu iedvesmot citas Austrumeiropas valstis, kas ir neapmierinātas ar starptautiskā aizdevuma noteikumiem. Šoruden vēlēšanas gaidāmas arī Latvijā, kur vairāku partiju līderi, piemēram, Aivars Lembergs (ZZS), Andris Šķēle un Ainārs Šlesers (PLL), aicinājuši pārskatīt vienošanos ar SVF. Taču maz ticams, ka SVF būs ar mieru piekāpties, jo tādā gadījumā atvieglojumus prasītu visas valstis.