Ja šī kopīgā Krievijas un Eiropas Kosmosa aģentūras misija izrādīsies veiksmīga, tad varētu sekot Lielbritānijā uzbūvēta rovera nosūtīšana uz Marsu, lai veiktu urbumus tā virsmā. Tas varētu notikt 2018. vai pat 2020. gadā.
Krievijas iepriekšējās misijas uz Marsu nav bijušas īpaši sekmīgas. To kopējais skaits sasniedzis 19, taču ar sekmēm līdz šim tā nav varējusi lepoties. Tagad Krievijas zinātnieki kopā ar Eiropas kolēģiem cer, ka 16. oktobrī satelīts virs Marsa virsmas izlaidīs nelielu piezemēšanās moduli Schiaparelli. Modulī iebūvēts radars, dators, kas satur algoritmus, ko varēs izmantot, kad Marsa virsmu sasniegs rovers.
Paredzams, ka modulis ielidos Marsa atmosfērā ar ātrumu 21 tūkstotis kilometru stundā. Šo ātrumu samazinās izšautais izpletnis. Tuvojoties Marsa virsmai, tas nosūtīs uz Zemi fotogrāfijas.
Savukārt TGO satelīts turpinās manevrēt ap 400 kilometriem augstā orbītā virs Marsa. Tajā izvietotie mērinstrumenti detalizēti izpētīs Marsa atmosfēras gāzes. Galvenā zinātnieku interese ir par metānu. Iepriekšējās misijās noskaidrots, ka ogļūdeņradis uz Marsa virsmas ir sastopams ļoti niecīgā koncentrācijā, nav skaidra tā izcelsme.