Saņemšanās atalgota
Dienā nopērk trīs četrus izstrādājumus - tā pirms gada Lietišķajai Dienai lepojās Leny Tomy Factory. Toreiz abu uzņēmuma īpašnieču Lienes Andersones un Kristas Preisas darbavieta bija vienuviet ar dzīvesvietu, preču loģistika bija sarežģīta un nereti tās ceļu pie klienta mēroja, jaunajām māmiņām otrā padusē pašaujot savus gada vecumu knapi sasniegušos knēveļus Leniju un Tomasu. Jau tad viņas sapņoja par savu veikalu. Šodien mērogi ir pavisam citi - kopš janvāra viņām beidzot ir savs pastāvīgs veikaliņš tirdzniecības centrā Domina, un viņas atzīst, ka liels atspaids tās atvēršanā bijis tieši spējai pierunāt vietējo ražotāju kooperēties. «Veikalu gribējām iekārtot kā bērnistabu. Nevis ar steriliem, taisniem plauktiem, bet ar visu, kas parasti atrodas mazuļa istabā: drēbju skapi, pārtinamo galdiņu, gultu,» stāsta Liene. Viens variants bijis iegādāties profesionālu iekārtojumu, kurš būtu izmaksājis vismaz divtik un kuru neizdošanās gadījumā nebūtu, kur likt. Meitenes izlēma piedāvāt savu veikalu aizpildīt kādam no vietējiem bērnu mēbeļu ražotājiem - SIA Daiļrade koks.
Abi ieguvēji
«Tā bija laimīga sakritība - pēc savas iniciatīvas parādījām viņiem prezentāciju un izstāstījām savu vīziju,» atminas Liene. Viņa piebilst, ka tas gan prasījis pārvarēt kautrību, turklāt nepārtraukti veselu nedēļu viņa zvanījusi nepareizajam cilvēkam. «Zinu, ka uzņēmējam nedrīkst piemist tāda īpašība kā kautrība, tomēr vēl aizvien domāju - kā es tā pati uzprasījos Čiekuram?» Iesākumā doma bija sadarboties saistībā ar iekārtojumu, taču beigu beigās tas izvērties par soli daudz plašāku iespēju virzienā. Vispirms tapa skaidrs, ka sadarbībai piekritušā uzņēmuma mēbelēm Leny Tomy Factory veikalā nav jābūt tikai statistu kārtā. Meitenes tās sāka tirgot un uzskata, ka šādi viņu pievilcība klientu acīs pieaugusi, jo mēbeles, kas pāris mēnešus jau kalpojušas, veikalā var iegādāties par zemāku cenu. Vienlaikus Daiļrade koks savos veikalos Čiekurs pārdod meiteņu šūto gultasveļu, bērnu apģērbu un dāvanas. «Tirgus mūs piespiedis domāt par visādām iespējām, un par šo darījumu esam gandarīti. Tiem, kas pērk, esam kļuvuši ērtāki, jo viss nu nopērkams vienkopus. Tiem, kas skatās, esam kļuvuši pievilcīgāki - gultiņas saklātas, un veikals vizuāli kļuvis daudz baudāmāks,» saka veikalu Čiekurs vadītāja Ilze Buliņa. Izvērtējot šo kooperēšanās piemēru, finanšu konsultants Gundars Kuļikovskis saka, ka kolhoznieku «čupošanās» latviešiem nekad nebūs ārkārtīgi populāra, drīzāk tie būs šādi loģiski izsvērti un pragmatiski lēmumi. Domājot par kooperēšanos, vispirms jāsaprot, vai ticam šim zīmolam. Ja tas noies pa burbuli, skaidrs, ka paraus līdzi arī otru. Jāizvērtē, vai zīmolu pamatā ir līdzīgas vērtības, vai tie ir vienā līmenī un vai tie viens otru «neizēdīs». «Iespējams, Mārtiņa Rītiņa ēdieni McDonald's tiktu pie lielas klientu bāzes, taču ko tas ilgtermiņā nodarītu Rītiņa zīmolam?» jautā G. Kuļikovskis.
Kad pirktspēja nav tīģeris
Leny Tomy Factory rēķina, ka sadarbība mēbeļu ziņā padarīja sākuma lēcienu vismaz par tūkstoti latu lētāku, tas uzņēmumam ar ikmēneša apgrozījumu trīs tūkstoši latu nav maz. Izvērtējot pašreizējo naudas plūsmu, Leny Tomy Factory atzīst, ka «viss ir pa nullēm», tādēļ arī īpašnieces domājot par attīstību horizontālā līmenī - par jauniem veikaliem tepat Latvijā. Cilvēku pirktspēja gan tuvākajā laikā tīģera lēcienu veikt negrasās (bieži jauno vecāku portālā cālis.lv Liene uzduroties diskusijām, kurās māmiņas dalās ar Leny Tomy Factory pieprasīto balerīnu svārku šūšanas recepti), tādēļ vienlaikus aktīvi tiek strādāts ar eksportu.
Trīs mēnešus izmēģināta tirgošanās lielveikalā Tallinā, un šonedēļ Leny Tomy Factory brauc uz izstādi Frankfurtē. Tālab arī pirms gada izteiktā doma, ka nepieciešama sava ražotne, ir tikai pieņēmusies spēkā. «[Ražotne] varbūt būs Liepājā, mums ir kontakti ar Laumu. Viņi devuši daudz padomu gan par izstādēm, gan ražošanas lietām,» saka Liene un piebilst, ka šis ir vēl viens piemērs, cik daudz dod vietējo ražotāju sadarbošanās.