Neievēroja cilvēktiesības
I. Karimovs, kurš mira 78 gadu vecumā, 32 miljonu iedzīvotāju lielo valsti ar stingru tvērienu pārvaldīja kopš 1989. gada, kad kļuva par toreizējās Uzbekistānas PSR Komunistiskās partijas pirmo sekretāru, bet 1991. gadā pēc valsts neatkarības pasludināšanas tika ievēlēts par prezidentu. Kopš tā laika viņš vairākkārt tika pārvēlēts (pēdējo reizi 2015. gadā), lai gan Uzbekistānas konstitūcija noteic, ka viena persona prezidenta krēslā var pavadīt ne vairāk kā divus secīgus termiņus.
Uzbekistāna ir viena no pasaulē lielākajām kokvilnas eksportētājvalstīm, tās teritorijā glabājas ievērojamas zelta un dabasgāzes rezerves. Tajā pašā laikā tā ir viena no nabadzīgākajām bijušās Padomju Savienības valstīm. Saskaņā ar ANO datiem 2013. gadā 14% valsts iedzīvotāju dzīvoja zem nabadzības sliekšņa.
Viena no Uzbekistānas akūtākajām problēmām ir plaši izplatītā korupcija. Organizācijas Transparency International veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2015. gadā Uzbekistāna ierindojās 153. vietā 168 valstu vidū.
Savas valdīšanas laikā I. Karimovs Rietumos apsūdzēts par sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem un vēršanos pret vārda brīvību. 2005. gadā varasiestādes valsts austrumu pilsētā Andidžonā vardarbīgi vērsās pret protestētājiem, nogalinot vairākus simtus neapbruņotu cilvēku, apgalvo cilvēktiesību organizācijas.
Vairāki pretendenti
Pēdējos gados regulāri izskanēja runas par I. Karimova trauslo veselību un viņa iespējamo aiziešanu no varas troņa. Kādreiz par prezidenta ticamāko pēcteci tika uzskatīta viņa vecākā meita Guļnara, kura bija pazīstama ar savu grezno dzīvesveidu. Tomēr viņa krita varasiestāžu nežēlastībā pēc tam, kad publiski vērsās pret tēvu, salīdzinot viņu ar padomju diktatoru Josifu Staļinu, un citiem viņam pietuvinātiem cilvēkiem. Ārvalstu mediji vēsta, ka viņa kopš 2014. gada atrodoties mājas arestā.
Saskaņā ar Uzbekistānas konstitūciju pēc I. Karimova nāves valsts vadība būtu jāpārņem parlamenta augšpalātas spīkeram Nigmatillam Juldaševam, bet triju mēnešu laikā jāsarīko prezidenta vēlēšanas, vēsta Reuters. Tomēr analītiķi N. Juldaševu neuzskata par nopietnu pretendentu uz «troni».
Kā ticamākais I. Karimova pēctecis tiek nosaukts premjerministrs Šavkats Mirzijojevs, kurš Uzbekistānas valdību vada jau kopš 2003. gada un tiek uzskatīts par līdzšinējā prezidenta labo roku. Viņam esot vairāku valstī ietekmīgu klanu atbalsts, kas būšot ļoti svarīgi nākamā Uzbekistānas prezidenta izraudzīšanās procesā. Opozīcijas mediji apgalvo, ka Š. Mirzijojevs esot ļoti stingrs pret saviem padotajiem un nereti izmanto necenzētus vārdus, lai paustu savu viedokli.
I. Karimova vietu varot ieņemt arī finanšu ministrs Rustams Azimovs, kurš dažādos amatos valdībā strādā kopš 1998. gada. Viņš tiek uzskatīts par nosacīti liberāli domājošu politiķi, kurš esot daudz kompetentāks par Š. Mirzijojevu. Tomēr pastāvot šaubas, vai viņam izdošoties sev iegūt valstī ietekmīgo spēka struktūru atbalstu.
Kā mazāk ticamus kandidātus min arī ilggadējo Uzbekistānas Nacionālās drošības komitejas vadītāju Rustamu Inojatovu un I. Karimova jaunāko meitu Lolu Karimovu-Tilļajevu, kura ar vīru un bērniem dzīvo Šveicē un pilda Uzbekistānas vēstnieces UNESCO pienākumus.