Nacionālais troksnis
Vairāku ekspozīcijas darbu centrā ir vārds. «Es atklāju, ka rakstīts vārds kā zīmējums iegūst citu nozīmi, un sāku to ekspluatēt savās kompozīcijās,» stāsta Kristaps Ģelzis. Viņa plēves gleznās vārdi atgādina mākoni vai čūsku, kuras formā ir izlocījies vārds «himna». «Tu esi mutes iekšpusē un lūkojies caur zobiem, kad tiek dziedāts Dievs, svētī Latviju!,» par darba skatpunktu teic mākslinieks, kurš ievērojis, ka cilvēki himnu izpilda nepārliecinoši.
Iepriekšējā Kristapa Ģelža izstādē 2013 galerijā Māksla XO bija eksponēts pabalējis Latvijas karogs ar izteiksmīgi melnu sēru lenti, par šo darbu viņš tika nominēts Purvīša balvai 2013. «Es zinu, ka man pieliek nacionālisma birku, bet es neesmu par apdrošināto nacionālismu,» uzsver mākslinieks, kurš jau ilgāku laiku savā radošajā darbībā meklē vizuālo lokālo mentalitāti, kas atsaucas uz to vēsturisko gammu, kāda ir bijusi Latvijas tēlotājmākslā.
Savās jaunākajās plēves gleznās Kristaps Ģelzis turpina iekustināt ornamentu. «Es nevados pēc latviešu senajiem rakstiem, bet pēc savām struktūru plūsmām, es neko neplānoju pirms tam, vienkārši ķeros klāt,» atklāj mākslinieks, kura Inčupē ir «izrakstīta» pludmale un darbā Nacionālais troksnis ir citēta interneta vietnes YouTube aplikācija un dots skaidrs mājiens, ka nacionālo troksni var tikpat viegli palaist vai apstādināt kā videorullīti.
Aktivitātes pretpoli
«Kad es strādāju, man ir vajadzīgi aktivitātes pretpoli,» atzīst Kristaps Ģelzis, kurš vi
enu darbu var radīt ļoti ātri, vien pāris dienās, bet citu taisīt un pārtaisīt ilgāku periodu, pat pāris gadu. «Lai nodrošinātu nepārtrauktību, man ir darbi, kuri ir jāknibina jeb jātamborē un kuru veidošanas laikā dzimst nākamais straujais darbs, tādā veidā mana radošā darbība ir nedaudz neirastēniska, eksplozijas mijas ar ievilkšanos uz iekšpusi.»
Viens no visilgāk «tamborētajiem» darbiem ir 8. gabals, kas veidots klasiskās ģitāras formā. «Šādi darbi sākas caur tehniskiem izaicinājumiem, kad tiek meklēti tēli, kas iedod skaidru uzdevumu,» akcentē Kristaps Ģelzis, kurš gleznu ir pārvērtis objektā ar stīgu mūzikas instrumentam raksturīgo liekumu un biezumu, un tajā ir ietvertas divas ģitāras. «Šī tehnika pieļauj, ka es no viena darba varu noplēst daļu un pārlikt uz citu darbu,» stāsta mākslinieks.
«Šo ceļazīmi es atradu mežā,» atklāj Kristaps Ģelzis, kura apļa formas darbā balta bulta uz zila fona ir kļuvusi par vienu no dizainiskā remiksa slāņiem, rāda virzienu no baznīcas uz māju un risina kopējā un individuālā attiecības mūsdienās (viņa iepriekšējais lielais panākums ir saistīts ar «asfalta džungļu palmu» jeb instalāciju Kancele Rīgas Doma dārza galerijā, kas radīta kopā ar komponistu Ģirtu Bišu un pretendēja uz Purvīša balvu 2015).
Pensiju akmens
«Tas ir ironijas sakāpinājums,» darbu Artefakts raksturo Kristaps Ģelzis, kurš tajā reflektē par Rimi lielveikalu akciju Tudiš-pīp!. «Neviens īsti nezina, ko nozīmē šis vārdu salikums, bet visi zina: tā ir tā mazā laimes sajūta, ko mēs dabūjam, kad mums kaut ko iedod lētāk. Ja mēs saskaldām to uz «tu diš pīp», dabūjam rupju uzbraucienu tam mazumiņam, kas nepieciešams, lai mēs gūtu kaut kādu dzīves mierinājumu,» mākslinieks skaidro.
Līdzās šim darbam galerijas Māksla XO Kupola zālē ir apskatāms Pensiju akmens. «Šajā darbā es mēģināju attēlot, kāds izskatās pensiju fonds - ļoti dzidrs un caurspīdīgs,» stāsta Kristaps Ģelzis, kurš darbā pieskaras sociālpolitiskām tēmām. «Man bija svarīgi pēc iespējas precīzāk un patiesāk atainot, kā jūtas pensijas gadu cilvēki un kādas ir viņu perspektīvas mūsu sabiedrībā. Nu nekādas!» viņš atbild uz paša uzdoto jautājumu.
Izstādes darbi ievelk divas izteiktas līnijas. Viena no tām ir komentējošā, otra - meditatīvā līnija par publisko un privāto, kas robežojas ar dialektisku pesimismu. «Varbūt šie darbi ir atšķirīgi pēc noskaņas, bet to savstarpējās attiecības ir ļoti stingras un manī kā autorā rada nepieciešamo harmonijas spēku, lai es tos varētu izlikt kopā un viss strādātu - lai tie papildinātu cits citu un pieliktu klāt jaunas šķautnes,» norāda Kristaps Ģelzis.