Pret ir narkologi, policija, arī Iekšlietu ministrija (IeM), kas norāda uz apdraudējumu sabiedrības veselībai un bažām, ka palielināsies narkomānu skaits. Savukārt tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP) skaidro - policijai visi spēki jāvelta narkotiku glabāšanas, tirgošanas, izplatīšanas apkarošanai: «Tas būtu daudz vērtīgāk, nevis kādu nabaga tīni krimināli vajāt, kurš ir lietojis, viņš ir jāārstē.»
Šobrīd par narkotiku lietošanu pirmajā reizē draud administratīvā atbildība - naudas sods līdz 75 latiem vai administratīvais arests līdz 15 diennaktīm, bet par atkārtotu lietošanu gada laikā - kriminālatbildība - cietumsods līdz diviem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 50 minimālajām mēnešalgām. Plānots, ka, tāpat kā par pirmo reizi, arī par atkārtotu narkotiku lietošanu būs jāmaksā naudassods līdz 250 latiem vai piemēros administratīvo arestu. «Narkotisko vai psihotropo vielu lietošana bez ārsta nozīmējuma nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedriskajām interesēm, lai par šādām darbībām paredzētu kriminālatbildību», rakstīts likumprojekta anotācijā.
Tiesa, pretruna atklājas M.Segliņa teiktajā, ka priekšlikums saskaņots ar policiju. IeM pārstāvji norāda, ka oktobra sākumā TM nosūtījuši savu ar Valsts policiju saskaņotu viedokli, kurā tieši norāda, ka šādas izmaiņas neatbalsta. «Galvenās bažas ir, ka [dekriminalizējot narkotiku lietošanu], potenciāli var palielināt lietotāju skaitu, radīt sekas sabiedrības veselībai,» skaidro Jānis Bekmanis, IeM Nozares politikas departamenta Politikas ieviešanas nodaļas vadītājs. Publiskajā telpā arī nav bijusi diskusija par šo iniciatīvu ne ar narkologiem, ne Veselības ministriju.
Arī Valsts policijas (VP) pārstāve Ārija Dzene norāda, ka TM iniciētajā darba grupā VP iebildusi pret atkārtotības principa izslēgšanu. Ā.Dzene narkotiku dekriminalizāciju vērtē kā «diezgan bīstamu soli», skaidrojot, ka šobrīd, pirmoreiz sodot narkotiku lietotāju administratīvi, viņam tiek dots zināmā mērā brīdinājums - iespēja padomāt par savu rīcību, lai nenonāktu līdz nākamajai reizei. Kārtības sargātājiem pievienojas Latvijas Narkologu asociācijas priekšsēdētāja Astrīda Stirna, par inicatīvu sakot: «Pilnībā nepiekrītu. Kāda gan nozīme būs neskaitāmo administratīvo protokolu rakstīšanai? (..) Šajā krīzes situācijā, kad cilvēki jau tā ir tendēti vairāk lietot, nevar ņemt un mīkstināt sodu.» Tā vietā, viņasprāt, būtu jādomā, kā mudināt lietotājus ārstēties, piemēram, to paredzot kā alternatīvu cietumsoda vietā. TM darba grupas loceklis, sabiedriskās politikas centra Providus pētnieks Andrejs Judins savukārt norāda uz nekonsekvenci līdzšinējā regulējumā: «Manā skatījumā šobrīd ir nepareiza likuma konstrukcija. Ja Krimināllikumā ir princips, jo pārkāpums kaitīgāks, jo lielāka atbildība, tad te ir atkāpe - proti, ar ko atšķiras pirmais pārkāpums no otrā pārkāpuma, kaitīgums nepieaug un kriminalizācija nav atbalstāma. Ja šis pārkāpums ir tik ļoti kaitīgs, tad jau pirmajā reizē būtu jāsoda krimināli.»