J. Gauks, kurš atrodas piecu dienu valsts vizītē Ķīnā, jau pirms tās lika noprast, ka nekautrēsies runāt par cilvēktiesībām, vidi un ārpolitiku. Nedēļas sākumā viņš jau paspēja tikties ar pazīstamiem ķīniešu rakstniekiem, kā arī pilsoņtiesību juristiem un cilvēktiesību aktīvistiem. DPA ziņo, ka Ķīnas drošības dienests mēģinājis atturēt juristus no šīs tikšanās, taču tas nav izdevies. J. Gauks pats padomju laikos bija pilsoņtiesību aktīvists komunistu pārvaldītajā Austrumvācijā.
Vācijas prezidents nevairījās runāt par cilvēktiesībām, arī tiekoties ar Ķīnas vadītājiem. Vienlaikus viņš uzsvēra labās attiecības ekonomikā, kuras ir izdevīgas gan Vācijai, gan Ķīnai.
Trešdien, uzrunājot studentus Vācijas valdības pagājušā gadsimta sākumā dibinātajā Tundzji universitātē Šanhajā, J. Gauks kritizēja komunistu vadītās Austrumvācijas diktatūru un uzsvēra cilvēktiesību nozīmīgumu. AFP atzīmēja, ka viņa atklātie komentāri ļoti atšķīrās no lielākās daļas diplomātisko viesu teiktā vizīšu laikā Ķīnā. Parasti šādās vizītēs valstu vadītāji publisko uzstāšanos laikā koncentrējas tikai uz izdevīgajiem tirdzniecības sakariem ar pasaules otro lielāko ekonomiku.
«Visai valsts sistēmai nebija atbilstošas leģitimitātes. Nenotika brīvas, līdztiesīgas un aizklātas vēlēšanas. Tā rezultātā valdīja savstarpējas neuzticēšanās atmosfēra gan sabiedrībā, gan starp valdītājiem un tiem, kurus viņi valdīja. Tā bija valsts - daļa no komunistisko valstu grupas, kas atkarīga no PSRS. Tā aizbāza muti pašas cilvēkiem, ieslodzīja viņus, pazemoja tos, kuri atteicās pakļauties šīs valsts valdītāju gribai,» VDR raksturoja Vācijas prezidents. Viņš arī paziņoja, ka Vāciju uztrauc pēdējās ziņas, kas saistītas ar Ķīnas pilsonisko sabiedrību, tiesa viņš neminēja konkrētu piemēru.
J. Gauks uzsvēra brīvības un atklātu, godīgu diskusiju nozīmi akadēmiskajā vidē un noraidīja Ķīnā dzirdēto pieņēmumu, ka cilvēktiesības ANO deklarācijas izpratnē ir «Rietumu produkts»: «Brīvība ir dārga prece. Pat ja visi nevar izbaudīt cilvēktiesību universālo raksturu, to vajadzētu pieprasīt.»