Komisijas vadītājs un pašvaldības priekšsēdētājs ir vienisprātis, ka sociālo darbinieku skaits būtu jāpalielina. Rēzeknes novadā ir apvienotas 25 pašvaldības, un tajā ir 36 sociālie darbinieki, kurus algo dome un viņu skaits ir saistīts ar pašvaldības finansiālajām iespējām. «Mūsu darbinieki ir kļuvuši par izmeklētājiem un grāmatvežiem un, ja grib strādāt ar klientiem, tad ir uz izdegšanas robežas,» otrdien vairāku Saeimas komisiju kopsēdē sacīja M. Švarcs. Viņš pārstāv vienu no pašvaldībām, kurā Valsts kontrole (VK) konstatēja pārkāpumus sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. M. Švarcs Dienai teica, ka VK godprātīgi dara savu darbu, taču, lai pašvaldība izpildītu visas prasības, jāveic daudz procedūru. Laukos sociālie darbinieki pazīst katru pagasta iedzīvotāju un viņa dzīves apstākļus, tāpēc nebūtu nepieciešams vākt ziņas no datubāzēm. M. Švarcs arī nemudinās trūcīgos iedzīvotājus atteikties no dzimtas īpašumiem - uz pabalstu var pretendēt, ja personai nepieder vairāk kā pieci hektāri īpašuma un uz katru ģimenes locekli vēl trīs hektāri. Sarežģījumus radot vecā traktortehnika, kurai vieta būtu muzejā, bet tā ir reģistros un skaitās personas īpašumā. Pašvaldības, izmaksājot šiem cilvēkiem pabalstus, iekļūst pārkāpēju sarakstā.
«Mēs nevaram piespiest cilvēku atbrīvoties no nekustamā īpašumā un tā vēl dziļāk grūst viņu bedrē,» sacīja M. Švarcs, uzskatot, ka valstij solidāri būtu jāpiedalās arī garantētā minimālā iztikas (GMI) līmeņa nodrošināšanā. Rēzeknes novadā GMI pabalstu izmaksai nepieciešami ap 900 000 eiro, ja daļu no šīs summas saņemtu atpakaļ, novads varētu paredzēt finansējumu sociālajam dienestam, kā arī ekonomiskajai attīstībai, atbalstot biznesa projektus. Tas palīdzētu cilvēkiem atsperties un izkļūt no pabalstu saņēmēju saraksta.
Saeimas Sociālo lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) atgādināja, ka Saeimā ir atvērts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, kurā paredzēts veikt grozījumus. Saeima tos ir konceptuāli atbalstījusi un noteikusi priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 30. martam. A. Barča aicināja sūtīt uz Saeimas komisiju ierosinājumus, lai novērstu nepilnības un palīdzētu pašvaldībām izvairīties no kļūdām, kuras konstatējusi VK. Tās pārmetumi galvenokārt bija saistīti ar trūcīgās un maznodrošinātās personas statusa piešķiršanu personām, kurām uz to nebija tiesību. Tāda situācija radās, jo pašvaldības nebija ieguvušas pilnīgu informāciju.