Jau 20 gadu LPS priekšsēža amatā ir Andris Jaunsleinis, kurš vēl nevarēja pateikt, vai vēlreiz piekritīs vadīt Pašvaldību savienību. «Visādi var būt. Savienības biedri varbūt vēlēsies jaunu cilvēku. Morāli es gatavojos aiziet, bet nevar paredzēt, kāda situācija izveidosies pēc vēlēšanām,» atzina A. Jaunsleinis. Viņš arī jūtas atbildīgs, lai organizācija netiktu sagrauta. Tāpēc ir dažādas iespējas, piemēram, piekrist vadīt LPS uz īsāku laiku, nevis četriem gadiem.
Par LPS priekšsēdi nevar kļūt jebkurš, bet tikai cilvēks, kas ievēlēts kādas pašvaldības domē jaunajā vai iepriekšējā sasaukumā. A. Jaunsleinis ir Ventspils novada domes deputāts un arī tagad kandidē vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības, nebūdams partijas biedrs. ZZS vietējā varā tagad ir liela ietekme. Taču politiskā situācija pēc vēlēšanām var mainīties. Pirmo reizi tajās piedalās Reformu partija, kas startē gandrīz 40 pašvaldībās. Ietekmi pašvaldībās noskaņotas palielināt arī pārējās valdības partijas - Vienotība ar 70 sarakstiem un Visu Latvijai!-TB/LNNK ar startu 58 novados un pilsētās. Palielinājies ir arī Saskaņas centra un reģionālo partiju pieteikto sarakstu skaits.
Tāpēc nevar paredzēt, kuri cilvēki veidos Latvijas Pašvaldību savienību un izlems tās nākotni. LPS ir visas pašvaldības, izņemot Krāslavas novadu un Rīgas pilsētu, kas abas šajā sasaukumā no LPS izstājās. Ja latviskās partijas Rīgā iegūs vairākumu, tās aicinās domi lemt par atgriešanos LPS. Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) sacīja - Rīgas dome aizgāja no LPS, jo tā neaizstāvēja pašvaldības intereses. «Ja redzēsim, ka tā aizstāv mūsu intereses, lemsim par atgriešanos,» sacīja Rīgas mērs. Liels svars LPS ir Novadu apvienībai, kuru vada Ogres novada domes priekšsēdis Edvīns Bartkevičs (Ogres novadam), kurš ir arī LPS priekšsēža vietnieks. Viņš pašvaldību vada kopš 1994. gada, izlaižot vienu gadu pēc 2001. gada vēlēšanām. Otrs vietnieks Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) pārstāv lielās pilsētas. Ja vienu vai otru neievēl par domes priekšsēdi, teorētiski viņi varētu pārņemt LPS vadību. Maz ticams, ka kāds to vēlētos, iegūstot uzticību vadības vēlēšanās. A. Jaunsleina teiktais liecināja, ka par savu pēcteci viņš redz tieši kādu no LPS valdes.
«Esmu par to, lai Andris Jaunsleinis turpinātu vadīt pašvaldību. Viņš ar muguras smadzenēm jūt, no kuras puses pūš vējš,» sacīja E. Bartkevičs. Arī A. Rāviņš uzskata, ka LPS priekšsēdis «ir mūs prasmīgi izvadījis cauri šiem grūtajiem laikiem». Abi vietnieki un arī Reģionu alianses līderis Andrejs Ence no Babītes novada tagad neredzot citu cilvēku, kas varētu vadīt LPS. Uz vaicāto, vai tomēr pēc 20 gadiem LPS vadībā nevajadzētu kādas pārmaiņas, Madonas novada domes priekšsēdis Andrejs Ceļapīters (Vienotība) atbildēja: «Revolūcijas lai paliek citiem ļaudīm. Andris ir īstajā vietā.» Neviens no uzrunātajiem neizrādīja interesi pārņemt LPS vadību.
Iepriekš šajā kontekstā kā piemērots kandidāts bija minēts Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis, kurš 11. Saeimas vēlēšanās arī kandidēja no ZZS, paliekot pirmais aiz svītras. Taču viņš nestartē pašvaldību vēlēšanās un līdz ar to nevarētu vadīt LPS. «Latvijas Pašvaldību savienībā ir vajadzīgas pārmaiņas. To, ka tajā viss nav kārtībā, iezīmēja jau Rīgas izstāšanās no organizācijas,» sacīja M. Kučinskis. Viņš piedāvātu mainīt tās struktūru, jo acīmredzami LPS ir pretrunas starp dažādu grupu - lielās pilsētas, lielie novadi, mazākie novadi - interesēm. Tādā gadījumā labāk tās atzīt organizācijas iekšienē. M. Kučinskis uzskata, ka LPS vajadzētu runāt ar valdību kā ar partneriem, nenostājoties pozā ar negatīvu viedokli. Taču arī viņš neredz citu cilvēku, kas varētu vadīt LPS. «Andris Jaunsleinis ir kā zīmols. Viņam neapšaubāmi ir dotumi, tikai Pašvaldību savienībā ir vajadzīgas iekšējās strukturālās pārmaiņas,» sacīja M. Kučinskis.
Pašvaldību vēlēšanu likums noteic, ka ne agrāk kā desmit dienu un ne vēlāk kā 20 dienu pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas vietējo vēlēšanu komisiju priekšsēdētāji uzaicina jaunos deputātus uz pirmo domes sēdi. Tajā jāievēl arī jaunais priekšsēdētājs. Pirmo reizi mēru vēlēšanas notiks atklāti, ja neskaita Talsu un Jūrmalas domi, kas īsi pirms pilnvaru beigām nomainīja pašvaldību vadītājus un jau vēlēja viņus atklāti. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju augustā jaunie vietējie līderi savukārt vēlēs aizklāti.