Bijusi nervoza
18. februāris - diena, kad Monta pazuda, - bija parasta ceturtdiena. Monta no skolas pārbrauca ierastajā laikā. Meitene mācās Ugālē, kas ir 14 kilometru attālumā no mājām Cirkales ciematiņā. Mājās todien ciemojās vecākās māsas vīrs un Montas vecākais brālis. Mamma rosījās pa virtuvi, gatavodama ciemiņiem mielastu, un nepievērsa lielu vērību, ka meita no skolas atbraukusi, par kaut ko satraukusies. «Viņa man vēl palīdzēja no kaimiņu mājām kartupeļus atnest, viss bija kārtībā, tikai Monta likās tāda kā nervoza,» atceras pazudušās meitenes mamma Ingrīda. Ap plkst. 20 viņa pavadīja ciemiņus, ar jaunāko meitu iekārtojās pie televizora un drīz vien iesnaudās. Ap plkst. 22 pamodusies konstatēja, ka Monta devusies prom un paņēmusi līdzi viņas telefonu, jo savējo pirms kāda laika bija salauzusi. «Arī to viņa izdarīja pēc kādas sarunas ar Gati,» atceras Ingrīda Reze.
Montas patēva Aigara Belzēja tovakar mājās nebija, taču Dienai viņš zināja stāstīt, ka meitene 18. februāra pēcpusdienā autobusa pieturā pa ceļam uz mājām sastapusi kādu kaimiņieni. Tā pastāstīja, ka redzējusi Gati. «Montai tas bijis pārsteigums, viņa satraukusies un apsvērusi iespēju nebraukt mājās,» kaimiņienes teikto atstāsta Aigars, taču mājās meitene tomēr atgriezās. Strādājot kādā mežistrādes uzņēmumā, darbadienas Montas patēvs pavada Liepājas novada mežos tālu prom no mājām. «Pa vakariem mēs ar sievu apmaināmies ar īsziņām, taču tovakar ap plkst. 22 es nesagaidīju atbildi un ap plkst. 23 nolēmu piezvanīt. Klausuli neviens necēla, lai arī bija izsaukuma signāls,» atceras Aigars, kurš tovakar vairākkārt neveiksmīgi mēģinājis sazināties ar sievu. Nākamajā dienā pa kaimiņu telefonu ar meitu mēģināja sazināties arī Ingrīda, taču neveiksmīgi. Dienas otrajā pusē telefons jau bijis izslēgts vai atradies ārpus uztveršanas zonas.
Meitene prom no mājas devās ceturtdienas vakarā un pirmdienas rītā - 22. februārī - Ingrīda par meitenes prombūtni informēja policiju. Drīz vien noskaidrojās, ka pēdējais zvans no Ingrīdas telefona ir bijis ap plkst. 20.30 un ildzis aptuveni līdz 21.30. Monta, pirms devusies ārā no mājas, stundu runājusi ar Gati.
Pasliktinājās sekmes
Pirms dažiem gadiem pēc šķiršanās Ingrīda Reze ar trim jaunākajiem bērniem pārcēlās no Rīgas uz Ugāli - tuvāk savam tēvam, bērnu vectēvam. Taču pērn Ingrīdas mierīgo dzīvi mazpilsētā izjauca vidējās meitas Montas aizraušanās ar kaimiņu Gati, kurš dzīvoja tieši virs Rezu ģimenes stāvu augstāk. «Viņam bija dators, tas bija iegansts ciemoties tajā dzīvoklī. Viņa iemīlējās. Meitenei sāka klibot mācības, bet vasarā šīs mīlestības dēļ Monta bija ilgstoši nomākta,» stāsta mamma. Tas esot bijis iemesls ģimenei pārcelties uz 14 kilometru attālo Cirkali. Situācija kļuvusi nedaudz labāka - meitenei uzlabojās sekmes, pamazām atgriezās smaids un humora izjūta.
Gatis strādāja Ventspilī un Ugālē uzturējies tikai brīvdienās. Taču no Montas domām kaimiņš nekur nebija pazudis. Tikai tagad Ingrīda pāršķirstījusi Montas pierakstu klades un atradusi vairākus ierakstus burtnīcu vāku iekšpusē: par mīlestību, par to, ka nespēj aizmirst, ka sabojājis viņai dzīvi. Ciema ļaudis stāsta, ka jūtas neizskatījās abpusējas.
Policija, kā izrādās, Gati pratinājusi jau trīs reizes, aizvedot viņu no darba kādā Ventspils autoservisā. Puisis noliedzot, ka būtu todien saticis Montu. Arī iepriekš abi ilgāku laiku neesot redzējušies. Par ko viņš stundu runājis ar pazudušo meiteni, policija neatklāj. Montas mamma stāsta, ka neko daudz par sarunu Gatis policijai neesot pateicis - runājuši par dzīvi un sarunājuši tikšanos nākamajā dienā. Meitenes māte gan pieļauj, ka Gatis nestāsta visu, jo ir bijušas reizes, kad viņa pieķērusi viņu melos: «Viņš man teica, ka nav redzējis Montu brīdī, kad viņa sēdējusi pie viņa virtuvē.»
Ar Gati Dienai sazināties neizdevās - mājās Ugālē durvis neviens neatvēra, viņa mobilais telefons ir izslēgts. «Šobrīd apsveram iespēju sūdzēties par policijas rīcību. Gati jau trīs reizes uz stundu līdz divām bez jebkāda brīdinājuma vai pavēstes veduši prom no darba vietas uz nopratināšanu,» sašutumu neslēpj Gata darba devējs Igors, piebilstot, ka policistu rīcības dēļ arī Gatis atrodoties tuvu nervu sabrukumam.
Mainījusies uzvedībā
Tuvu nervu sabrukumam ir arī Montas mamma, kura piektdien izstaigājusi tuvākās upītes krastu - kāds ekstrasenss teicis, ka meitene ir mirusi un viņas ķermenis atrodas upē. Par laimi, informācija neapstiprinājās.
Pirms pāris mēnešiem meitene jau vienreiz bija pametusi mājas uz trim dienām un atgriežoties nevienam neatklāja, kur bijusi prombūtnes laikā. Ap to laiku, pērnā gada rudenī, Montas ģimene novēroja pārmaiņas viņas uzvedībā. «Skolā informēja, ka meitene sākusi smēķēt un šad tad iemest pa kādam graķītim,» atceras Aigars.
Ciema ļaudis gan Dienai stāsta, ka arī Ingrīda un Aigars paši nereti iedzēruši un tas varētu būt iemesls konfliktam ar Montu. «Aigars vienu brīdi bija palaidies dzeršanā, taču pirms dažiem mēnešiem atradis darbu gaterī un vairs nav mutē ņēmis,» situāciju dēla ģimenē raksturo Montas patēva mamma Ērika. Viņa atcerējās, ka dēls bija ieminējies, ka Montai trūkst disciplīnas, taču audzināt nekad neesot uzņēmies, uzskatot, ka tas jādara viņas vecākiem. Aigaram pašam esot divas pieaugušas meitas.
Kur viņa varētu būt devusies meklēt mierinājumu pēc stundu garas sarunas ar Gati - Montas mamma tikai noplāta rokas un sola piedošanu tiem, kuri saistīti ar viņas pazušanu, ja vien meita ģimenē atgriezīsies sveika un vesela.