A. Vilks neslēpa, ka «šobrīd ir grūti saskatīt kādu pozitīvu risinājumu Liepājas metalurga problēmām, ja tā akcionāriem nav skaidra biznesa plāna, ne arī vēlmes iesaistīties problēmu risināšanā», un patlaban Liepājas metalurga iesniegtais rīcības plāns tikai atliek problēmas.
Par to, ka valdības sēdē Liepājas metalurgu negaida silta uzņemšana, liecināja jau dienā izplatītais FM paziņojums, ar kuru ministrija centās norobežoties no lēmuma par valsts galvojuma izsniegšanu uzņēmumam, uzsverot, ka tas ir bijis politisks lēmums, kuru ierosinājuši vairāki Saeimas deputāti. FM arī noliegusi, ka tās pakļautībā esošajai Valsts kasei (VK) būtu bijušas iespējas ietekmēt uzņēmuma saimniecisko darbību vai valdes lēmumus.
Savukārt uzņēmuma akcionāri Kirovs Lipmans un Sergejs Zaharjins, par spīti to vidū valdošajam konfliktam, pēc valdības sēdes medijiem atzina - laika uzņēmuma glābšanai atlicis pavisam maz, jo jau aprīlī uzņēmumam ir jānorēķinās ar vairākiem lieliem kreditoriem.
Tiesa, amatpersonu teiktais liek noprast, ka valsts uzņēmuma glābšanā jau ir iesaistījusies - VK pārvaldnieks Kaspars Āboliņš ziņu aģentūrai LETA norādījis, ka Liepājas metalurgs kopīgi ar FM un VK jau ir uzsācis dialogu ar uzņēmuma kreditoru, Itālijas banku UniCredit par kredīta restrukturizāciju, un, ja vienošanās netiks panākta, tad jau aprīlī paredzētā valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājumu četru miljonu latu apmērā veiks VK. K. Āboliņš arī norādīja, ka jau ir panākta vienošanās ar citiem uzņēmuma kreditoriem - SEB banku, banku Citadele un Latvenergo par Liepājas metalurga finansiālo problēmu risināšanu.
Ar emocionālu uzstāšanos, kuras laikā asi tika kritizēta gan Liepājas metalurga vadība, gan arī valsts institūcijas, valdības sēdes laikā gatavību iesaistīties uzņēmuma glābšanā medijiem paudis viens no uzņēmuma akcionāriem Kirovs Lipmans. Viņš gan vienlaikus norādīja, ka to darītu tikai tad, ja tiktu nomainīta uzņēmuma esošā vadība. K. Lipmans iepriekš Dienai atzina, ka uzņēmuma vadība ir rīkojusies nesaimnieciski un pieļāvusi daudzus pārkāpumus, un, pēc viņa domām, nemainoties uzņēmuma vadībai, rezultātus nesniegs ne audits, ne arī valsts palīdzība. «Ja valsts vēl grib zaudēt naudu, tad lai piešķir vēl kādu atbalstu Liepājas metalurgam,» pēc valdības sēdes uzsvēra K. Lipmans.