Prezidenti ne tikai apmainījās ar oficiālajām pieklājības frāzēm, I. Karimovam solot Latvijai uzbeku draudzību arī turpmāk, bet skāra arī jūtīgo Ukrainas jautājumu. Pēc tikšanās ar A. Bērziņu I. Karimovs pirmo reizi publiski runāja par Uzbekistānas nostāju Ukrainas jautājumā. Iepriekš par šo tēmu Taškenta bija izplatījusi tikai rakstisku ārlietu resora paziņojumu.
I. Karimovs vairījās publiski lietot vārdu savienojumu «Krimas aneksija» un dēvēja situāciju par «Ukrainas problēmu». Vienlaikus viņš, līdzīgi kā Latvija, uzsvēra, ka iestājas par Ukrainas neatkarību, suverenitāti un robežu neaizskaramību.
Papildu starptautiskajai dienaskārtībai, tostarp situācijai Afganistānā, tika spriests par divpusējo sadarbību. A. Bērziņš uzsvēra, ka Latvijā interese par Uzbekistānu esot ļoti liela, jo valsts ir nozīmīgs partneris Centrālāzijā.
Latvija uzbeku preču tranzītam var piedāvāt savas ostas un speciālo ekonomisko zonu. Sadarbība iespējama arī izglītībā un zinātnē.
Valsts prezidents iepriekš izpelnījies kritiku, ka ir samērā biežs viesis Centrālāzijas valstīs, kuras gluži nav demokrātijas etalons.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) žurnālistiem sacīja, ka visās reģiona valstīs sarunās ar līderiem netiek apieti arī šie jautājumi.