Kad to nodrošinoši likuma grozījumi varētu tikt izstrādāti, runāt vēl pāragri, bet pašlaik Saeimā un EM notiekošā vispārējās valsts uzņēmumu pārvaldes koncepcijas izstrāde noslēgsies jau pēc dažām nedēļām.
«Ir jāsaprot, kas no valstij pašreiz piederošā nākotnē ir nepieciešams, izvērtējot sociālās un drošības intereses, un no kā var atvadīties,» viņš klāsta. Koncepcija, kas būs gatava februāra vidū, gan vēl nepateiks, kuru uzņēmumu privatizēt, kuru paturēt, - tā skaidros vien principus, kā uzņēmumus izvērtēt, norādīja deputāts.
Diena jau rakstīja, ka kopš stāšanās amatā satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) ir veicis virkni izmaiņu valsts uzņēmumu valdēs, vairākās no tām ieceļot ar ZZS saistītus cilvēkus. Ministrs aizstāvas, ka personas dalība politikā nevar būt arguments, lai viņš nevarētu strādāt valsts uzņēmumā, bet Dienas aptaujātie eksperti atzīst, ka tas rada bažas par uzņēmumu politizēšanu. Jautāts, vai ZZS nevarētu pret plānoto koncepciju iebilst, K. Olšteins teica, ka «negribētu apšaubīt mūsu koalīcija partneri, ka viņi nostāsies pret mērķiem, kas ir visas valsts interesēs».
Savukārt Privatizācijas aģentūra (PA), kas pašlaik apzina Eiropas valstu pieredzi valsts uzņēmumu efektīvā apsaimniekošanā, norāda, ka pašlaik «Latvijā ar valsts īpašuma pārvaldīšanu nodarbojas daudz dažādu institūciju. Līdz ar to nav iespējams pēc vienotiem kritērijiem kontrolēt, cik laba vai slikta ir esošā prakse un kāda ir atdeve no valsts īpašuma». PA norāda, ka, piemēram, Somijā visas valstij piederošās kapitāldaļas ar dažiem izņēmumiem nodotas vienas institūcijas pārraudzībā. «Ja saglabā pastāvošo kārtību, kad ministrijas vienlaikus pārrauga komercuzņēmumus, kuru mērķis ir gūt peļņu, un tai pašā laikā lemj par nozares politiku, kas var būt pretrunā ar uzņēmuma komercinteresēm, var veidoties interešu konflikts,» norāda PA. Līdz februāra vidum tā EM dos priekšlikumus par Latvijai piemērotāko risinājumu.