Tas praktiski nozīmē, ka Grieķijai bez papildu noteikumiem tiktu piešķirti līdzekļi valsts saistību segšanai līdz brīdim, kamēr tiek panākta galīgā vienošanās. Tomēr pret šādu risinājumu iebilst Eiropas Savienība (ES) un jo īpaši Vācija, kamdēļ sarunas ar Eirogrupu var beigties tikai divos veidos - vai nu bez rezultātiem, un Grieķija sper vēl vienu soli tuvāk aiziešanai no eirozonas, vai arī tiek paziņots par dialoga turpināšanu, jo īpaši tāpēc, ka laiks vēl ir, bet ES gluži vai par tradīciju kļuvusi svarīgu vienošanos panākšana pēdējā brīdī.
Tikmēr iespēja, ka grieķi varētu izšķirties aiziet no eirozonas, nešķiet neticama. Lai arī daudzi uzskata, ka Atēnas neriskēs spert šādu soli, trešā daļa Grieķijas iedzīvotāju ir gatava šādam risinājumam, bet vēl aptuveni tikpat iedzīvotāju, lai arī ir pret izstāšanos no eirozonas, gatavi samierināties ar to, uzskatot, ka šausmīgas beigas un iespēja sākt visu no baltas lapas ir labāka nekā bezgalīgas šausmas.
Šāda attieksme Briselē radījusi slēptu paniku, jo var novest pie bloka sabrukuma, iestājoties domino efektam. Grieķija viena pati eirozonu nesagraus, taču tās piemēram var sekot Portugāle, kā arī Spānija un Itālija, kur tāpat ir ļoti populāra ideja par nepieciešamību atteikties no taupības pasākumiem. Kā iespējamo Grieķijas aiziešanu no eirozonas komentēja Eiropas Stabilitātes mehānisma vadītājs Klauss Redlings, «tas būs pats dārgākais risinājums kā Grieķijai, tā visai eirozonai».
To, ka šāds iznākums būs katastrofa, apzinās arī Grieķijas jaunā valdība, tomēr atteikties no sākotnējā kursa nevēlas. Kā laikrakstam The Guardian paziņoja Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis: «Mēs nemitīgi dzirdam - ja jūs to [ES piedāvāto vienošanos] neparakstīsiet, tad iestāsies Armagedons. Mana atbilde ir - lai iestājas!»