Bijušais premjers, Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir viens no nedaudzajiem politiķiem, kuru cilvēki zina un joprojām neko sliktu par viņu nesaka. Taču par tagadējo valdības vadītāju Laimdotu Straujumu (Vienotība) vēlētājiem jau ir daudz mazāks priekšstats un arī citus premjeres partijas līderus var nosaukt ar grūtībām.
Jaunpienācēju vidū vislabāk zināma ir partijas No sirds Latvijai vadītāja Inguna Sudraba, taču no versijām par to, kā sauc viņas politisko spēku, varētu izveidot veselu partiju nosaukumu katalogu. Vistuvāk patiesībai bija tie, kuri sacīja, ka to sauc «No sirds uz sirdi». Diena septembrī uzrunāja vēlētājus Tukuma, Alsungas un Kuldīgas novados, Liepājā pēc iedzīvotāju tikšanās ar partijas Vienoti Latvijai līderiem un līdzīga rakstura pasākuma Ventspilī, kur bija ieradusies Zaļo un Zemnieku savienība. Gulbenē, no kuras ir I. Sudraba, aptauja notika kādas darbdienas vidū, un šeit uzrunāto vidū bija visvairāk ekonomiski aktīvo pilsoņu, kas arī bija noskaņoti piedalīties vēlēšanās.
Jaunie: tas ir pienākums
Augusts un septembris pirms vēlēšanām ir laiks, kad vēlētāji beidzot var tikties klātienē ar politiķiem. Dažiem gan šī iespēja nezināšanas dēļ paslīd garām. «Tiešām!? Un viņi te ir!?» pārsteigti iesaucās astoņpadsmitgadīgā Betija Riekstiņa, kura sēdēja pie Liepājas Latviešu biedrības nama laikā, kad tajā notika tikšanās ar Aināru Šleseru un viņa domubiedriem no partijas Vienoti Latvijai. Brīdi apdomājusi, jauniete atzīst, ka diez vai ietu uz pasākumu. Uz vēlēšanām viņa dosies pirmo reizi un noteikti to darīs, jo tas ir pilsoņu pienākums, taču, par ko balsos, vēl nezināja.
Ceļā uz Liepāju pirmā pieturvieta bija Vānē, kur vispirms nācās noklausīties kāda vīra dusmas par politiķiem, ieskaitot I. Sudrabu, «kurai es ne tik neticu». Tijai, kura strādā veikalā, ir priekšstats par vēlētāju noskaņojumu, «jo te var dzirdēt, ko cilvēki runā, un daudzi ir skeptiski». Vienīgi radio te diemžēl nedrīkst klausīties, tāpēc dienas vidū rīkotās diskusijas un reklāmas nedzirdot. Vienam šķiet, ka deputātu ir pārāk daudz, citi sakot, «kāpēc tie, kas reiz ir izsvilpti, atkal nāk atpakaļ - lai dod vietu jaunajiem, kam ir cita domāšana». Politiķi te neesot bijuši. Kad pavaicā, kuru vēlētos uzaicināt, atbilde kavējas. Pirms pāris gadiem te bijuši deputāti, bet zāle pustukša. Kādā citā pagastā sastaptā Mārīte uzreiz zināja, ko gribētu prasīt: «Kā jūs kļuvāt par miljonāriem?» Tiesa, nosaukt bagātos deputātus, kuriem tas būtu vaicājams, viņa nevarēja. Vija, kura kādreiz vadīja pagastu, skaidri zināja, ka ies balsot un atbalstīs «pamatvērtības», ar ko šajā gadījumā bija domāta ZZS.
Kristofers Mozis ir jauns cilvēks, kuru Diena sastapa Alsungā. Viņam ir darbs, ģimene un arī vēlēšanu iecirknis netālu. Tāpēc pārsteidza noraidošā attieksme pret dalību vēlēšanās. «Man apnicis skatīties, kā viņi cits ar citu karo un mēģina viens otru pārspēt gudrībā, es tāpat neko nevaru ietekmēt,» noteica Kristofers. Šajā novadā nācās satikt kādu cilvēku, kurš uz vēlēšanu iecirkni pēdējo reizi devies, kad bijis referendums par aizstāvību latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai. Tagad viņam ir arī daudzmaz objektīvs iemesls - nav pases. Uz atgādni, ka var izņemt vēlētāju apliecību, viņš atbild: «Es neiešu speciāli tāpēc braukt uz Kuldīgu.»
Daļai viss ir skaidrs
Ventspils pārsteidza ar to, ka pilsētā bija maz cilvēku. Meklējot vēlētājus, varēja uztrāpīt arī uz lietuviešu tūristiem. Te atsaucīgi bija tie, kuriem «viss jau sen ir skaidrs», ar ko domāts atbalsts ZZS. Savu izvēli neslēpa arī Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) vēlētāji. Abos gadījumos runa ir par simpātijām pret kādu politisko spēku, ne tik daudz konkrētu kandidātu. Kad NA atbalstītājiem lūdza nosaukt Kurzemes saraksta līderi, viņi to nezināja. No ārpusparlamenta partijām ventspilniekus ieinteresējusi Reģionu apvienība un Virsmātes partija (Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām), ko var skaidrot ar vietējo cilvēku klātbūtni šajos spēkos. Taču liela daļa uzrunāto bija izvairīga.
Toties Gulbenē, no kuras ir I. Sudraba, ielās bija daudz cilvēku, kuri bija negaidīti atvērti - dalījās pārdomās, atklāja savu uzvārdu un nodarbošanos. Cilvēki pat rādīja māju, kur dzīvo I. Sudrabas vecāki, un izstāstīja, kur un par ko strādā politiķes brālis. Uzrunātie atminējās, ka Gulbenē ir pabijusi Vienotība, par kuru interese bijusi lielāka, un arī I. Sudraba kopā ar gandrīz desmit domubiedriem, no kuriem prātā gan bija palicis tikai Gunārs Kūtris, jo viņš visvairāk runājis. I. Sudrabas vārda šā apgabala sarakstā nav, te līderis ir G. Kūtris. Vairāki uzrunātie atzina, ka plāno balsot par novadnieci, bet nebija aizdomājušies līdz tam, kāda ir šīs partijas ideoloģija un kas varētu būt tās partneri.
«Nav tā, ka Sudraba nepatiktu, bet es negribu par viņu balsot,» atzina kāda jauniete. «Sudraba man patīk. Viņa ir gulbeniete,» sacīja beļavniece Anita Laube, bet uz vēlēšanām viņa vispār neplāno doties. Uz vaicāto, kam jānotiek, lai plānus mainītu, atbildēja: «Ja man kāds varētu iedot darbu, tad ietu. Es par sētnieku kaut vai būtu ar mieru strādāt. Bet tagad sēžu mājās, un nav nekāda prieka, nekur negribas iet, arī uz vēlēšanām - ne.»
Antonija Stūrīte arī uz vēlēšanām neies, jo nezinot, par ko balsot, un negribot vēlāk klausīties, ka «jūs jau paši viņus savēlējāt». Uz I. Sudrabas tikšanos bijusi, bet radies iespaids, ka viņa visus uzskata par muļķiem - solījusi iegūt 51 vietu parlamentā un ka pati būšot priekšniece. «Es pasmejos, kad viņi sola visādus labumus. Tāpēc labāk padziedu korī nekā balsoju. Man pasē nav neviena vēlēšanu zīmoga,» piebilda uzrunātā. Gundega Lukša strādā bankā, ies uz vēlēšanām un arī zina, kam atdos savu balsi - kādam no jaunajiem spēkiem, jo vecie neko labu nav izdarījuši. Taču Inta, kurai arī ir darbs, uzskata, ka drošāk ir uzticēties «pārbaudītām partijām, jo beidzot gribas stabilitāti».