Pati Ragakāpa ir 12-17 metru augsta, 800 metru gara un 100 metru plata. Parkā redzamas arī zemākas, kā teiktu vides speciālisti - aprimušas, ar mežu klātas dažāda vecuma un formas jūrmalas kāpas. Dabā notikušie procesi liecina par te risinājušos cīniņu starp smiltājiem un mežu, tomēr nemitīgi mainīgā ekosistēma ir daudzu retu sugu patvērums.
Šādas teritorijas ideālais apsaimniekošanas mērķis ir saglabāt gan dabas, gan ainavas vērtības, sabalansējot vides aizsardzības un sabiedrības atpūtas nodrošināšanas funkcijas. Parks ir vairāk nekā 50 gadu vecs, un pēdējos gados tajā īstenots projekts, kas jau tagad vilina atpūtniekus pat drēgnās rudens dienās. Nenopēdojot un nenoplicinot unikālo dabas objektu, cilvēkam te ir fiziski un emocionāli veldzējoši, kā arī komfortabli.
Veido vienotu stilu
Lai mazinātu un novērstu negatīvo apmeklētāju ietekmi uz aizsargājamiem dabas objektiem, 2013. gadā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sāka realizēt Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda projektu Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000†teritorijās. Kopumā projekts aptvēra 41 Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju 57 pašvaldībās.
Dabas parkā Ragakāpa divus gadus bija ierobežota pārvietošanās taku nolietojuma dēļ. Jūrmalnieki un pilsētas viesi pauda neapmierinātību un neizpratni, lai gan atjaunošana noritēja atbilstoši projektam, kas saskaņots Jūrmalas pilsētas pašvaldībā, un dabas aizsardzības plānam šajā teritorijā. Projektā iecerētie infrastruktūras darbi faktiski jau ir noslēgušies - izveidotas jaunas labiekārtotas takas un skatu platformas, atjaunoti informācijas stendi un zīmes. Pat soliņi šeit ir izveidoti tā, lai kalpotu maksimāli ilgāk. Jāteic, paveiktais ir bijis dabas mīļotāju pacietības vērts.
DAP Pierīgas reģionālās administrācijas vadītājs Andris Širovs ir gandarīts: «Dabas parks Ragakāpa ir nozīmīga mežaino jūrmalas kāpu aizsardzības vieta. Pēdējos gados Piejūrā esam realizējuši vairākus projektus, lai mazinātu antropogēno slodzi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Mūsu mērķis ir izveidot tādu infrastruktūru, kas ļautu cilvēku plūsmu novirzīt pa konkrētām pastaigu vietām, neveicinot parka izstaigāšanu krustām šķērsām. Vietām koka laipu vietā kāpās esam izbūvējuši šķembu un grants celiņus, šāds risinājums izvēlēts kā ilgāk kalpojošs un mežaini vairāk saudzējošs. Projektu esam realizējuši veiksmīgi.»
Pavisam Latvijā ir vairāk nekā 600 ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju. Katra no tām atbilst kādai no septiņām aizsargājamo teritoriju kategorijām, kas savstarpēji atšķiras ar teritorijas izveidošanas mērķiem, platību un aizsardzības pakāpi. DAP jau vairākus gadus strādā, lai Latvijā ieviestu vienotu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju stilu. Viens no vienotā stila uzdevumiem ir izglītot cilvēkus, mudināt pievērst vērību dabas aizsardzībai, otrs - attīstīt šādās teritorijās apmeklētājiem draudzīgu infrastruktūru, pieturoties pie kopējiem, visā valstī vienādiem pamatprincipiem. Kā norāda DAP speciālisti - tas sekmēs Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kopējā tēla izveidi un nodrošinās mūsu dabas bagātību atpazīstamību pasaulē.
Primārā ir saglabāšana
«Vide ir galvenā dabas parka Ragakāpa vērtība, tajā esošie kāpu vaļņi ir augstākie Jūrmalā. Parks ir unikāls ar savām vecajām priežu audzēm, kas vietām atbilst dabisko meža atslēgas biotopu kritērijiem. Tā ir neskarta dabas teritorija pilsētvidē, kas atrodas jūras un nosacīti arī upes krastā un veido īpašo pilsētas auru. Svaigais priežu meža un sāļais jūras gaiss ir tās vērtības, kāpēc cilvēki uz parku brauc kā uz nozīmīgu tūrisma objektu,» atzīst Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvaldes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs.
Vēl pirms gadiem sešiem septiņiem, lai gan parks tika izmantots galvenokārt tūrismam un atpūtai, tā tūrisma infrastruktūra nebija pietiekami labiekārtota, lai ļautu piesaistīt lielu apmeklētāju skaitu. Jāņem vērā, ka parkā dabas vērtības ietekmē ne tikai eitrofikācija, erozija, pārkrūmošanās, aizaugšana un citi dabiskie aspekti, bet arī cilvēku radītā nostaigāšana un sadzīves atkritumu piesārņojums.
Pirmos apsaimniekošanas pasākumus dabas aizsardzības vajadzībām Jūrmalas domes Vides aizsardzības nodaļa saskaņā ar dabas aizsardzības plānu sāka 2003. gadā, kad tika izcirsts pamežs 17 ha lielā platībā. Taču tas nebija pietiekami efektīvi, lai kavētu meža straujo aizaugšanu. Togad tika veikta arī meža biotopu novērtēšana, kurā konstatēti septiņi ES nozīmes aizsargājamie biotopi.
Savukārt 2008. gadā pilsētas dome realizēja projektu par šīs aizsargājamās dabas teritorijas labiekārtošanu, parkā izvietojot robežstabus un uzstādot informatīvos stendus. «Jūrmalas pilsētā aizsargājama ir visa jūras piekrastes dabas pamatne, bet Ragakāpa ir īpaši aizsargājama ar valsts nozīmes statusu, tās teritorija ir pakļauta vienīgi dabas aizsardzības principiem, ko nosaka dabas aizsardzības plāns. Primārā tajā ir neskartās dabas saglabāšana, un tai ir pakārtota rekreācija,» skaidro J. Artemjevs un turpina: «Pilsētu ik gadu apmeklē vairāk nekā divi miljoni tūristu, un daudzus no viņiem piesaista tieši daba. 2005. gadā Jūrmalas domes finansētā un izveidotā centrālā dabas taka bija ļoti populāra. Novērotais liecina, ka centrālā taka parkos uzņem galveno apmeklētāju slodzi, līdz ar to neveidojas jaunas takas, netiek veicināta erozija, nenotiek biotopu nostaigāšana. Vistiešākais drauds dabai parasti ir tūristu atstātie atkritumi - kūrortpilsētai jo īpaši -, tāpēc ir nepieciešams sakārtot infrastruktūru.»
Pilsētai izveidojusies veiksmīga sadarbība ar DAP Pierīgas reģionālo administrāciju, uzskata J. Artemjevs: «Kopdarba rezultātā iepriekš varējām nodrošināt gan centrālās takas apsaimniekošanu, gan atjaunot informatīvos stendus. Kad vecā dabas taka tika nolietota, pirms dažiem gadiem to demontēja un slēdza. Saņēmām gan ļoti daudz pretenziju, gan lūgumu ātrāk atjaunot taku.»
Šoruden dabas takas trase ir pabeigta. Vides speciālisti to veidojuši, cilvēku plūsmu novirzot no īpaši aizsargājamiem, retiem ģeomorfoloģiskiem objektiem, biotopiem vai sugu atradnēm. Takai ir mūsdienīgi uzlabojumi - vietās, kur ir horizontāla plakne, izveidots ekoloģisks, dabai nekaitīgs grants segums. «Arī dabas liegumā - Lielupes grīvas pļavās -, kur atbilstoši dabas aizsardzības plānam veidosim dabas taku, izmantosim grants segumu. Tāds atpūtniekam ir arī drošāks nekā koka laipas,» piebilst J. Artemjevs.
Lielie vēji nav skāruši
Jūrmala jau izsenis pazīstama ne tikai ar saviem ārstnieciskajiem dabas resursiem, bet arī senajiem zvejniekciemiem. XIX un XX gadsimta mijas saimnieciskais pacēlums Latvijā ietekmēja arī zvejniekciemu dzīvi, tika būvētas jaunas laivas un kuģi, celtas laivu piestātnes un ēkas. Kultūrvēsturiskās vērtības blakus dabas parkam šeit būtiski ietekmēja vasarnieki, kas XIX gadsimta beigās gar Lielupi sāka īrēt zvejnieku būdiņas. Mainījās vietējo iedzīvotāju tradīcijas un māju arhitektūra, jo sākās aktīva piebūvju celtniecība vasaras atpūtniekiem. Par laimi, dabas parka teritoriju šīs pārmaiņas neskāra.
1949. gadā Lielupē tika nodibināts zvejnieku kolhozs Uzvara, kurā bija arī kuģu piestātne, kuģu un iekārtu remonta bāze, zivju saldētava, kā arī kokapstrādes un citu ražošanas virzienu iecirkņi. 1970. gadā, kad zvejnieku kolhozā Uzvara daudzi darbi jau bija pabeigti un saimniecības kasē atradās pietiekami daudz līdzekļu, vadība kopā ar kolhoza toreizējo mākslinieku Andreju Šulcu priežu meža ielokā pie Ragakāpas nolēma dibināt zvejniecības muzeju. A. Šulcs arī kļuva par šī muzeja pirmo direktoru.
Pēc kolhoza Uzvara bankrota situācija mainījās. 2002. gadā Jūrmalas pilsētas dome iegādājās zvejniecības muzeja ēkas un kolekcijas. Pašlaik pie dabas parka robežas te izveidota Jūrmalas pilsētas muzeja filiāle - Jūrmalas Brīvdabas muzejs. Tā ir nozīmīga Jūrmalas un Latvijas kultūrvēstures daļa, kas glabā ar zvejniecību saistīto etnogrāfisko celtņu un vēstures liecību kolekciju. Ceļojumu caur parku pie jūras var sākt tieši ar Brīvdabas muzeju vai tā sētā izvietotajām ekspozīcijām - vecajiem zvejas kuģiem.
«Jūrmalai dabas teritorijas ir īpaši nozīmīgas. Dabas parks Ragakāpa ir iekļauts arī pilsētas teritoriālajā plānojumā - šis un iepriekšminētie statusi nodrošinās, lai dabas parku saglabātu ne tikai nākamajām paaudzēm, bet vēl simt gadu tālai nākotnei, ja vien nenotiks kādi ārkārtēji dabas procesi. Pēdējā decembra vētra Ragakāpu nav ietekmējusi. Šajā gadsimtā pārdzīvotās lielās vētras Jūrmalā postījumus nodarījušas galvenokārt Kaugurciemā un pilsētas centra daļā. Ragakāpa tika pasaudzēta, un to var nosaukt par dabisku procesu, jo Ragakāpa ir bagāta ar priekškāpām, kas veido smilšu valnīšus un spēj nodrošināt aizsardzību vai, kā mēs sakām, ziedojas lielākas teritorijas priekšā,» atzīst J. Artemjevs.