Viņas vadītā ministrija jau vasarā iesniedza Saeimā grozījumus likumā par Valsts ieņēmumu dienestu un arī grozījumus Kriminālprocesā, kas bija nepieciešami, lai Finanšu policijas pakļautībā esošā Iekšējās drošības daļa pārietu VID ģenerāldirektora tiešā pakļautībā.
Tieši šī iecere pagājušajā nedēļā izraisīja iebildumus Saeimas Juridiskajā komisijā, kura vērtē vienu no likumprojektiem, un pagājušajā nedēļā pretēji plānotajam ar VID reorganizāciju saistītie likumprojekti netika iekļauti Saeimas sēdes darba kārtībā. Diena novēroja, ka sēdes starpbrīdī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa kabinetā notika neformāla koalīcijas pārstāvju sanāksme, pēc kuras partiju pārstāvji apgalvoja, ka pārrunājuši vasaras brīvdienās piedzīvoto. Taču neoficiāli zināms, ka viens no galvenajiem tikšanās iemesliem bija saistīts ar minētajiem likumprojektiem, kas nepieciešami, lai līdz gada beigām veiktu VID reorganizāciju.
Vienotību šajā neafišētajā sanāksmē pārstāvēja frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa, kura strādā arī Juridiskajā komisijā. Viņa pirmdien Dienai paskaidroja, ka iebildumi pret grozījumiem Kriminālprocesā ir juridiska, nevis politiska rakstura. Projekts bijis saskaņots tikai ar Tieslietu ministriju, bet šādos gadījumos ir nepieciešams saskaņojums arī ar Ģenerālprokuratūru un vēl vairākām tiesībsargājošajām iestādēm. Deputāti secinājuši, ka VID Iekšējās drošības daļas pakļautība VID ģenerāldirektoram esot bīstama - runa varētu būt par pārraudzību, ko īsteno ministrs.
Finanšu ministre D. Reizniece-Ozola sacīja, ka pirms likumprojekta iesniegšanas Saeimā ir bijušas diskusijas arī ar tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem. Viņasprāt, ir svarīgi stiprināt Iekšējās drošības daļu, kuras uzdevums ir kontrolēt VID darbiniekus, tāpēc tai nevajadzētu atrasties Finanšu policijas pārvaldes vadītāja pakļautībā, kas ir viens no uzraugāmajiem. «Tad iznāk, ka lapsa ķer pati savu asti,» piebilda ministre. Ja šī daļa atrastos VID ģenerāldirektora pakļautībā, tad VID vadība būtu daudz informētāka par notiekošo un «tai būtu instruments, kā ietekmēt procesus». Diskusijās ir izskanējis arī priekšlikums, ka VID Iekšējās drošības daļa varētu atrasties finanšu ministra vai iekšlietu ministra pārraudzībā, piebilda D. Reizniece-Ozola.
Koalīcijas sadarbības padomes sēdē pirmdien tieši šis piedāvājums šķitis vispieņemamākais, piedāvājot par minētās institūcijas pārraugu noteikt finanšu ministru. Premjers Māris Kučinskis (ZZS) pēc sēdes informēja, ka koalīcija vienojusies, ka tiks sagatavots alternatīvs likumprojekts, kuru pēc nedēļas varētu izvērtēt Juridiskā komisija. Savukārt otrs likumprojekts, kas paredz Finanšu policijas pārvaldes un Muitas policijas pārvaldes apvienošanu, jau varētu tikt skatīts šajā nedēļā. Premjers arī atgādināja, ka par šīm izmaiņām, kas nepieciešamas VID reorganizācijai, diskusijas jau bijušas gan valdībā, gan koalīcijā, kur visi aspekti tikuši izvērtēti. Arī Rihards Kols (NA) un Edvards Smiltēns (Vienotība) pēc koalīcijas sēdes apgalvoja, ka partijām nav iebildumu pret VID reorganizāciju. Finanšu ministre D. Reizniece-Ozola sacīja, ka VID jau «notiek darbs» un tiek veikti priekšdarbi reorganizācijas īstenošanai, kam nepieciešama arī telpu pielāgošana, lietvedības sadalīšana un vēl virkne dažādu pasākumu.
Diena jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā Saeima veica izmaiņas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas dos iespēju palielināt VID ģenerāldirektora algu līdz 4030 eiro. Uz šo posteni ir izsludināts atkārtots konkurss, kurā pretendenti var pieteikties līdz 7. oktobrim.