Valde bija plānojusi vadību vēlēt oktobrī kārtējā kongresā. Taču rudenī reģionālajām nodaļām jau jāsāk gatavoties pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 2017. gada vasarā. Tāpēc tās aicināja jūnijā sasaukt ārkārtas kongresu. Līdz ar to jaunās valdes un tās priekšsēdētāja pilnvaras varētu būt nevis divi gadi, bet tikai pusotra gada līdz kārtējam kongresam 2017. gadā, taču to lems jaunā vadība, uzsvēra Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars. Nākamā priekšsēža un valdes pilnvaras beigtos 2018. gada 4. jūnijā, bet tā ir priekšvēlēšanu vasara, kas nav piemērotākais laiks partijas vadības pārvēlēšanai.
Izvērtējot priekšlikumus, dome nolēma noteikt, ka Vienotības priekšsēža, domes vadītāja un valdes kandidātus varēs izvirzīt līdz 18. aprīlim. Pēc tam notiks piecas reģionālās konferences, kurās kandidāti uz līdera amatu prezentēs savu piedāvājumu un piedalīsies debatēs. «Ceru, ka priekšsēdētāju skaits būs izmērāms un satilps uz skatuves,» piebilda A. Kampars. Līdzīgi šis process savulaik tika organizēts Jaunajā laikā, kad sacentās Einars Repše ar Krišjāni Kariņu. Pretendentus uz vadītāja posteni varēs izvirzīt ne mazāk kā 15 biedru, bet uz valdi - ne mazāk kā 10 biedru. Lai valdē nodrošinātu reģionu pārstāvniecību, ir noteikts, ka katrs no tiem ir jāpārstāv nodaļu izvirzītam pārstāvim, kurš dzīvo vai strādā reģionā. Domes sēdē atklājās, ka arī Rīgas nodaļai tagad nav sava interešu pārstāvja valdē.
Atklājot sēdi, domes priekšsēdis Jānis Rozenbergs sacīja: «Sabiedrība sagaida, lai mēs pieceļamies un esam spēks, uz kuru var paļauties un par kuru cilvēki var balsot.» Sēde sākās ar ministru ziņojumiem. Gandrīz septiņus gadus Vienotība bija premjera partija, bet šā gada sākumā šo statusu zaudēja. Tagad tā ir koalīcijā ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, ekonomikas ministru un premjera biedru Arvilu Ašeradenu, labklājības ministru Jāni Reiru un izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski. A. Piebalgs nav vienīgais, pēc kura domām, ministriem jāspēj parādīt sabiedrībai pamanāmā veidā savus darbus, jo tieši pēc tiem vēlētāji vērtēs Vienotību. Pagaidām gan neviens no ministriem nav izrādījis interesi kandidēt priekšsēža vēlēšanās.
Premjera Māra Kučinska pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) valdības veidošanas laikā sabloķējās ar Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK, lai neļautu Vienotībai diktēt savus noteikumus. Taču nepilnos divos valdības pastāvēšanas mēnešos vairākkārt nozīmīgu lēmumu pieņemšanā ZZS saņēmusi atbalstu tieši no Vienotības ministriem. Nesen premjers M. Kučinskis atzina: «Kārlis Šadurskis man rada lielas cerības, jo viņš ir profesionāls, un tur mēs kopīgi varam ķerties pie darba.» Ar to ir domāta izglītības reforma, kas ir viena no valdības prioritātēm, tāpat kā veselības aprūpes sistēmas reforma, par kuru premjers vēl tik pārliecinoši nerunāja.
Vienotības domes sēdē izglītības un zinātnes ministrs K. Šadurskis jau konkrēti iezīmēja pedagogu algu jauno modeli, kurš aprīlī tikšot izvērtēts kopā ar izglītības pārvalžu vadītājiem un jūnijā pieņemts valdībā. Premjera biedrs A. Ašeradens izteica nožēlu, ka par veselības aprūpes reformu skaidrība ir daudz mazāka un «tur ministrs manevrē un vilcina laiku». Runa ir par veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS), kuram labklājības ministrs Jānis Reirs piedāvā daļu sociālo iemaksu novirzīt veselības aprūpei, «taču tad ir jābūt skaidrai garantijai, ka pensionāri saņems kvalitatīvu veselības aprūpi». Vienotības ārlietu ministra un iekšlietu ministra kompetencē lielā mērā ir jautājumi, kas saistīti ar bēgļu krīzi. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka Latvija nevar atteikties no saistībām un tai būs jāuzņem 776 patvēruma meklētāji, lai nenonāktu izolācijā. Ja patvēruma meklētāji parādīsies pie austrumu robežas, «mēs gribēsim, lai Eiropas Savienība kopā ar mums meklē risinājumus», argumentēja Z. Kalniņa-Lukaševica. Viņa vēl teica, ka Latvijai ir pietuvojušies arī terorisma draudi.