Atgriezās kā kolēģe
Kalsnavas pamatskola ir Lindas dzimtā skola. Pēc tās viņa aizgāja mācīties uz ģimnāziju Madonā, bet pēc tam, saprotot, ka vienai no divām bērnībā noskatītajām profesijām - medicīnai - viņai pietrūkst «muskuļu» ķīmijā, izvēlējās otru - skolotājus. Latvijas Universitātes pedagoģijas bakalaura programma likās gana prestiža, lai gan tagad Lindai mazliet žēl, ka akadēmiskā izglītība neļauj pasniegt skolēniem kādu konkrētu mācību priekšmetu. Tam vajadzīga profesionālā kvalifikācija. Toties var skolā darīt to, ko dara Linda, - audzināt 6. klasi, vadīt floristikas pulciņu bērniem, darboties ar skolēnu līdzpārvaldi un būt skolas direktores vietniece audzināšanas darbā.
Tieši direktore bija tā, kas Lindai studiju pēdējā gadā piedāvāja darbu skolā. Iepriekš Linda jau bija gan pastrādājusi par bārmeni un sapratusi, ka tas viņai neder, gan vasarā aizvietojusi Kalsnavas bērnudārza audzinātājas. «Sākumā jau bija grūti pierast, ka mani bijušie skolotāji nu ir kolēģi. Bet šī ir mana skola, ar visu sirdi un dvēseli,» Linda saka un piebilst, ka ir rūdīta lauciniece, turklāt Kalsnavā jau bija draugs. Tiesa, teikt, ka nekad nestrādās lielpilsētā, Linda neuzdrīkstas. «Ja dzīve piespiedīs, būs jādomā.»
Horoskops - gaišreģis
Ideja par jauniešu centru pirms aptuveni trim gadiem radās cita kalsnavieša Agra Lungeviča galvā. Viņš ir Lindas ģimenes draugs, labs palīgs tagadējos projektos un, kā viņa vēlāk piebilst, paraugs. «Manā laikā tādu centru nebija, taču sapratu, ka tā ir reāla iespēja, kur jauniešiem vakaros palikt,» Linda, kura pēc atrasto telpu izremontēšanas pieteicās kļūt par centra saimnieci, atceras. Nav gan tā, ka Kalsnavā nebūtu nekā cita ko darīt. Ir pulciņi, florbola treniņi, jauniešu deju kolektīvs, sieviešu koris un ansamblis, kuros dzied arī Linda pati. Tomēr uz jauniešu centru vakaros labprāt nāk gan skolēni, gan tie, kas jau studē citur. «Uz vecuma ierobežojumu īpaši neskatos,» Linda saka. Sevišķi iecienīts centrs kļuvis pēc tam, kad sācis apdzīvot ne tikai vienu piešķirto telpu pasta ēkā, bet arī tās otro stāvu, kas stāvēja tukšs. Tas vēl ir jāsakopj, taču tur ir vairāk vietas un neliela zāle, kur notiek diskotēkas un pasākumi. Lai gan daudzi jauniešu centri ar diskotēkām ir piesardzīgi, Linda uzskata, ka bez tā nevar. «Varbūt esam drosmīgi, bet viņiem taču gribas! Nekad neticēšu, ka tie, kas tagad domā, ka diskotēkas nav vajadzīgas, paši uz tādām negāja.»
Diskotēkas arī būtu grēks neorganizēt, jo jauniešiem centrā iepriekš rīkoti dīdžeju kursi. Šīgada sākumā caur Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) projektu konkursu izdevies tikt arī pie aparatūras. Tas bija pirmais Lindas projekts. «Man horoskopā šim gadam bija rakstīts - veiksies projektos. Nosmējos - nevienu taču neesmu rakstījusi!» Linda smaida, bet sāk uzskaitīt visu, kas apliecinājis prognozes patiesumu. Un gads vēl nav beidzies!
Bungas un laukums
Pēc projekta uzrakstīšanas Lindai caur interneta vietni labiedarbi.lv izdevies sarūpēt bungu komplektu, kas pilnai laimei pietrūka vietējo jauniešu mūzikas grupai. Kā pateicību puiši pat sacerējuši dziesmu Linda mūs izglāba.
Redzot, ka ar vienu esošo volejbola laukumu jauniešiem vasarās ir par maz, tapa vēl viens projekts. Tam iegūto finansējumu no IZM Linda un domubiedri ieguldīja otra volejbola laukuma un badmintona plača izveidē, tika uzstādīti arī trīs lauka trenažieri, strītbola grozs, divi tenisa galdi. Linda stāsta, ka ir arī ceturtais projekts, ar kura palīdzību līdz nākamā gada augustam Jaunkalsnavā tiks īstenots atklātais florbola un hokeja laukums un slidotava.
Vislielākais prieks Lindai ir par to, ka viņas pūles novērtē paši jaunieši. Jau pirms pāris gadiem viņi savu jauniešu centra vadītāju pieteica konkursam Jaunais skolotājs, kur Linda ieguva atzinības rakstu. Tagad tituls Gada uzlecošais jaunatnes darbinieks. Linda stāsta, ka ar jauniešiem sadarbība izveidojusies ļoti laba. «Kad atnācu strādāt uz skolu, man bija tikai 20 gadu, bet man uzticēja 5. klasi. Tā arī nesapratu, vai viņi mani uztvēra vairāk kā draudzeni vai kā audzinātāju.» Arī jauniešu centrā nu izveidojusies aktīvistu grupiņa, kas sākusi izdomāt pasākumus, lai gan sākotnēji jaunieši gaidījuši, ka visas idejas piedāvās Linda. «Man ir vieglāk, un arī viņi dabū to, ko paši tiešām grib.» Linda nenoliedz, ka jaunatnes darbiniekam gadās arī izsīkuma brīži. Taču par citu darbu viņa pagaidām nedomā. Arī vīrs viņas aizraušanos ar jauniešu lietām saprot, bet pedagogu mazās algas neliekas šķērslis. Vismaz pagaidām to kompensē jauniešu atzinība.