Taču, pat ja koncepcijai drīzumā dos zaļo gaismu, to neieviesīs agrāk kā 2014. gada otrajā pusē, apliecina koncepcijas izstrādātāja Veselības ministrija (VM). Ilgajā saskaņošanas procesā koncepciju VM koriģējusi, tomēr Finanšu ministrijai (FM) un Labklājības ministrijai (LM) joprojām ir vairāki iebildumi.
Piektdien VM nosūtīja MK komitejai koncepcijas projektu. VM uzsver - jaunā sistēma nepalielinās iedzīvotājiem nodokļu slogu, turklāt neatkarīgi no nodokļu nomaksas visiem nodrošinās neatliekamo medicīnisko palīdzību un vairākām pacientu grupām arī plānveida aprūpi, piemēram, pacientiem, kuriem ir cukura diabēts, psihiskas, onkoloģiskas, infekcijas slimības, arī grūtniecēm. Tāpat kā līdz šim plānveida palīdzību saņems arī no valsts puses apdrošinātie iedzīvotāji, piemēram, bērni, pensionāri, I, II, III grupas invalīdi, visi reģistrētie bezdarbnieki, studenti, un vēl citas iedzīvotāju grupas. Taču pārējiem plānveida palīdzība - ģimenes ārsta, ārsta speciālista konsultācijas, izmeklējumi u. c. - tiks nodrošināta, ja par viņu gūtajiem ienākumiem būs aprēķināts nodoklis. Ja nebūs, par šiem pakalpojumiem būs jāmaksā pilna maksa vai arī jāveic sistēmā ikgadējas brīvprātīgas iemaksas 240 latu apmērā vai jāiemaksā 600 latu, lai pakalpojumu saņemtu uzreiz.
Nevar bezgalīgi saskaņot
VM izstrādātais koncepcijas projekts piedāvā divus veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļus. Pirmais modelis nozīmē saglabāt pašreizējo no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem finansēto sistēmu, sasaistot tiesības uz veselības aprūpi ar nodokļu aprēķināšanas faktu. Otrais paredz ieviest obligāto apdrošināšanu ar valsts veselības apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VVAOI) 3,65 procentpunktu apmērā, nodalot tās četru procentpunktu apmērā no spēkā esošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes. Ja tiks nomaksātas vai aprēķinātas VVAOI, varēs saņemt valsts apmaksātos plānveida medicīnas pakalpojumus.
Koncepcijā paredzēts, ka, ieviešot jauno sistēmu, nozarei nepieciešams papildu finansējums - līdz 2020. gadam pakāpeniski sasniedzot veselības aprūpes valsts budžetu 4,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Patlaban tas ir 3,4%.
Vēl pirms pusgada veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) cerēja, ka jauno koncepciju izdosies ieviest jau šā gada jūlijā, tomēr tagad ieviešana pārcēlusies par gadu. Kā koncepcijas mērķus ministre minējusi ēnu ekonomikas apkarošanu un papildu līdzekļu iegūšanu veselības budžetam. Kā veiksies MK komitejā, I. Circenei esot grūti prognozēt: «Neesmu astrologs.» Taču nevarot arī bezgalīgi saskaņot, esot pienācis laiks virzīt koncepciju tālāk. Liela daļa iebildumu ņemti vērā, labojot koncepciju, piemēram, paplašināts no valsts puses apdrošināto iedzīvotāju grupu skaits, apdrošināti būs visi bezdarbnieki, arī ilgstošie.
Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) norāda - FM atbalsta VM ideju par pakalpojumu sasaisti ar nodokļu nomaksu, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu nodokļu nomaksu. «Tomēr VM piedāvājums nesniedz izvirzīto problēmu risinājumu, turklāt sarežģī gan nodokļu, gan budžeta vadības sistēmu un sadārdzina administrēšanu gan valsts, gan uzņēmumu pusē,» vērtē ministrs. Piedāvātais IIN likmes samazinājums, aizstājot to ar veselības apdrošināšanas iemaksām, radot problēmas ar pašvaldību finansēm, ņemot vērā, ka tagad likumā jau paredzēts IIN likmes samazinājums līdz 20%. Turklāt jaunais piedāvājums, pēc A. Vilka domām, atstās izteikti regresīvu ietekmi uz zemo algu saņēmējiem, jo, rēķinot VVAOI, netiek ņemts vērā neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādībā esošajām personām.
Arī VM ierēdņi neizslēdz, ka iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem varētu būt problēmas. Taču VM piedāvājusi FM palielināt šiem iedzīvotājiem neapliekamo minimumu.
Aploksnes neizskaudīs
Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) saka - vajadzētu precīzāk definēt, ko ar piedāvāto koncepciju vispār grib sasniegt. «Mūsu rūpes ir, vai veselības aprūpes pieejamības nodrošinājumam neizkrīt cauri kādas mazaizsargātas grupas,» piebilst I. Viņķele. Viņa arī norāda - Latvijas fenomens ir aplokšņu algas kā ēnu ekonomikas paveids. Taču šo problēmu koncepcija nerisinot, jo aplokšņu algu saņēmēji jau arī maksājot nodokļus par daļu ienākumu. I. Viņķele arī šaubās, vai tieši veselības aprūpes pakalpojumam ir jābūt «centrālajam elementam» cīņā ar ēnu ekonomiku. Tāpēc VM būšot jāpārliecina MK un Saeima, ka, ieviešot jauno finansējuma modeli, nebūs seku - ielaistu slimību un līdz ar to augstāku izmaksu.
Pacientus pārstāvošā organizācija Sustento konceptuāli atbalsta VM koncepciju. Tā dodot cerības, ka būs papildu nauda veselības aprūpes budžetā. Sustento pārstāve Iveta Neimane uzskata, ka noteikti ir jāparedz pārejas periods: «Protams, mūs uztrauc sākuma periods. Jautājums ir, kam [pakalpojumus] apmaksās valsts un kas notiks ar cilvēkiem, kuri izkritīs cauri sistēmai.»