V. Kaščejevs pārstāv Latviju COST Sci-GENERATION tīklā, kurā apvienojušies Eiropas jaunie zinātnieki. Tā mērķis ir noteikt izaicinājumus, pret ko savā karjeras sākumā atduras zinātnieki, un kopīgiem spēkiem tos pārvarēt. 14. un 15. maijā mūsu galvaspilsētā norisināsies šīs organizācijas vadības komitejas sanāksme Nākamās paaudzes zinātnieki Eiropas pētniecības telpā. «Zinot, ka daudzi zinātnieki brauks uz Rīgu, tā bija iespēja parādīt jaunajiem censoņiem un visai sabiedrībai, kādus mērķus iespējams nospraust un sasniegt. Ļoti daudz var runāt par izcilību - kā to sekmēt, kā mērīt, bet, manuprāt, vispareizāk to ir sastapt. Zinātnieki ir tāda dīvaina tauta - viņus iedvesmo idejas, un ļoti svarīgi, lai mēs tām neļautu pazust dēļ sistēmiskiem faktoriem,» Dienai norāda profesors Kaščejevs.
Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš ir līdzīgās domās, uzsverot, ka visiem gaišajiem prātiem iespējas esot vienlīdzīgas un to nav mazums: «Svarīgi parādīt jauniešiem un jaunajiem zinātniekiem, ka iegūt prestižos Eiropas Savienības (ES) grantus nav nekas neiespējams. Nodarbojoties ar nopietnu pētniecību, var iegūt finansējumu no ES aģentūrām un attīstīt savus projektus.»
Jāatmet pasīvā pozīcija
Tomēr Latvijā zinātnes nozarē strādājošajiem vēl nav stabila pamata zem kājām valsts bāzes finansējuma veidā, un zinātnieki norāda, ka viņu lauciņā krīzes sekas izjūtamas joprojām. Pērn pirmo reizi pēc četriem taupības gadiem pieauga zinātnei atvēlētā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta daļa, taču, kā norādīja Latvijas Zinātņu akadēmijas arodorganizācijas priekšsēdētāja Māra Kazubierne, situācija joprojām esot katastrofāla, tāpēc apdraudēta vairāku zinātņu apakšnozaru pārstāvēšana. M. Kazubierne arī uzsvēra, ka budžeta veidošanas procesā netiekot ievērots Saeimas pieņemtais Zinātniskās darbības likums un Ministru kabineta noteikumi. Arī zinātnes darbinieku atalgojums no valsts piešķirtā bāzes finansējuma ne tuvu neatbilstot normatīvos noteiktajām likmēm.
Arī akadēmiķis Jānis Stradiņš nesen secinājis, ka Latvija neesot zinātnei labvēlīga valsts un nozare te atrodoties «pabērna lomā». Tas esot viens no iemesliem, kāpēc pie mums ir viszemākais augsto tehnoloģiju eksporta un ražošanas īpatsvars. Uzreiz pēc tam 30 zinātnieki atklātā vēstulē pauda viedokli, ka pie radušās situācijas vainojama vienīgi pašu zinātnieku neizdarība, pašapmierinātība un pasivitāte: «Ja politiķi nedzird par zinātni vēlētāju prasības, zinātnieki nav bijuši uzdevumu augstumos.» Pašlaik Latvijā ar pētniecību nodarbojas vairāk nekā 400 zinātnisko iestāžu, organizāciju un uzņēmumu, kuros strādā ap 5000 cilvēku, uz kuriem attiecināms apzīmējums «zinātniskais personāls».
ES 2020 stratēģijas kontekstā Latvija apņēmusies līdz 2020. gadam pētniecībā un attīstībā ieguldīt pusotru procentu no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai gan zinātnieki ik pa laikam savas nozares ministrijai atgādina solījumu par 2,5 procentu atvēlēšanu. Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam paredz, ka trīs procenti no IKP zinātnei tiks atvēlēti vien šķietami tālajā 2030. gadā. Par mierinājumu kalpo solījums līdz tam sekmēt privātā sektora ieguldījuma daļas pieaugumu.
Nav sociālais pabalsts
Progress jau notiek Latvijas zinātnes iekšējā organizācijā, un no vairākiem aspektiem īpaši tiek izcelta pāreja uz rezultātu vērtēšanu, bāzes finansējuma sadalē vadoties pēc sasniegumiem. V. Kaščejevs, kurš ir arī izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles (izvirzīta no Vienotības) ārštata padomnieks, norāda, ka beigušies laiki, kad valsts finansējums jāuztver kā sava veida sociālais pabalsts, «kas vienkārši pienākas par to, ka noteikta grupa saucas par zinātniekiem. Finansējums ir noteiktu mērķu sasniegšanai, lai atdeve veicinātu sabiedrības kopējo labklājību». Savu pienesumu izpildvarā profesors Kaščejevs raksturo kā palīdzēšanu politikas veidotājiem labāk saprast to, ko viņiem lūdz nozares pārstāvji, un ieraudzīt vispārējus risinājumus. Pašlaik ministrijā noris domu apmaiņa, pēc kādiem kritērijiem dalīt Latvijas zinātnei atvēlētos ES jaunā plānošanas perioda struktūrfondu līdzekļus, kas būs pieejami šā gada nogalē. «Ļoti ceru, ka tad, kad finansējuma konkursi tiks izsludināti, zinātnieku pulkā nebūs pārsteigumu par prasībām, jo tieši pašlaik ikvienam ir iespēja iesaistīties, lai panāktu kompromisu,» saka V. Kaščejevs.