Par pašvaldības veikumu pozitīvi izsakās ne tikai vietējie uzņēmēji, bet arī opozicionāri, savukārt oficiālā statistika liecina - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) administrēto ES fondu aktivitātēs piesaistītais finansējums uz vienu Valmieras iedzīvotāju bijis otrs augstākais valstī. Tomēr nākotnē vajadzīga lielāka pašvaldības līdzdalība uzņēmējdarbības veicināšanā, piemēram, veidojot industriālo parku, kas ļautu pilsētā ienākt jauniem uzņēmumiem vai paplašināties esošajam biznesam.
Iegulda ielās
Valmiera līdz šim nav izcēlusies ar vērienīgiem un finansējuma ziņā apjomīgiem projektiem kā, piemēram, Rēzekne ar tur tapušo Austrumlatvijas koncertzāli Gors. Tomēr Valmierā 2012. gada nogalē pabeigta Gaujas tilta rekonstrukcija, ievērojami ES līdzekļi ieguldīti pilsētas maģistrālo ielu un izglītības iestāžu rekonstrukcijā, kā arī energoefektivitātes pasākumu veikšanā. Viens no vērienīgākajiem ir Valmieras sākumskolas būvniecības projekts, tā realizācijai no ES fondiem piesaistīti aptuveni trīs miljoni eiro.
Valmieras pašvaldības priekšsēdētājs Inesis Boķis (Valmierai un Vidzemei) ar padarīto ir apmierināts, jo visi projekti, I. Boķa ieskatā, bijuši labi pamatoti un pilsētai nepieciešami.
Sakārtotās ielas, Gaujas tilta rekonstrukciju, kā arī pašvaldības nozīmi daudzdzīvokļu namu siltināšanā uzteic ne tikai vietējā laikraksta Liesma žurnālists Guntis Vīksna, bet arī viens no redzamākajiem domes opozicionāriem Haralds Bruņinieks, no kura visbiežāk ierasts dzirdēt pašvaldības darbu kritizējošus izteikumus. «Eiropas struktūrfondi tiek apgūti, un man nav pārmetumu domei,» atzīst H. Bruņinieks.
Jāveido industriālais parks
Viena no lielākajiem darba devējiem Valmierā - ķīmiskās un tekstila rūpniecības uzņēmuma a/s Valmieras stikla šķiedra - valdes priekšsēdētājs Andris Oskars Brutāns norāda, ka pašvaldība «Valmierā labi strādā pie vides veidošanas. Viena lieta - darbiniekam ir darbs -, bet viņam arī tā pilsētas vide ir svarīga».
Līdzīgu viedokli pauž arī viena no lielākajiem metāla apstrādes uzņēmumiem SIA Valpro pārstāve Laine Kuzmane, uzsverot pēdējo gadu uzlabojumus ūdenssaimniecībā, pilsētas ielu un tilta rekonstrukciju, daudzdzīvokļu ēku siltināšanu, biznesa un inovāciju inkubatora izveidi un citus projektus. «Uzņēmuma darbību tiešā veidā minētie projekti neietekmē, tomēr kopumā tas ir ieguvums pilsētas iedzīvotājiem,» uzsver L. Kuzmane.
Valpro prognozē, ka nākotnē pašvaldības nozīme uzņēmējdarbības veicināšanā pilsētā varētu būt lielāka. Kā vienu no uzņēmējdarbības vidi veicinošiem instrumentiem L. Kuzmane min industriālā parka izveidi, kas nodrošinātu teritoriju, telpas un atbalsta pakalpojumus uzņēmumiem, kas paplašina vai sāk darbību Valmierā. «Industriālais parks sekmētu ne vien vietējo uzņēmēju darbību, bet arī veicinātu investoru interesi darbību veikt tieši Valmierā, jo resursi un vide nodrošinātu visu nepieciešamo efektīvas darbības sākšanai,» pauž L. Kuzmane.
I. Boķis apgalvo, ka nākotnē pašvaldība iecerējusi investēt ES līdzekļus infrastruktūras sakārtošanai rūpniecisko zonu tuvumā. «Mums ir pat ambīcijas attīstīt rūpniecības zonas ārpus pilsētas, jo šeit ir gan inženieri, gan kvalificēts darbaspēks. Nenotiks nekādi brīnumi un zaļā pļavā, pierobežā, kur nav iedzīvotāju, nekas neradīsies,» pauž I. Boķis.
Līdz šim pozitīvu atdevi pilsētai devis arī Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators (VBIB), kura vajadzībām 2010. gadā par ES struktūrfondu līdzekļiem izbūvētas ražošanas un biroja telpas. I. Boķis norāda, ka VBIB ir viens no veiksmīgākajiem inkubatoriem Latvijā, kurā patlaban darbojas vairāk nekā 40 uzņēmumu, pārstāvot tādas nozares kā enerģētika, būvprojektēšana un būvniecība, mašīnbūve, informācijas tehnoloģijas un citas. Valmieras biznesa inkubatora veiksmes pamatā, kā uzskata I. Boķis, ir arī Vidzemes Augstskolas esamība pilsētā, jo tieši beidzamo kursu studenti un augstskolas absolventi saredz iespēju attīstīt savu uzņēmējdarbību ar biznesa inkubatora palīdzību. «Viņi regulāri rīko jauno ideju projektus. Katru reizi kāds nāk klāt, protams, kāds iet arī nost, un ir arī kāds neveiksmīgs biznesa stāsts, bet kopumā tur ir projekti, kas aizgājuši jau tik tālu, ka tie ir pilnīgi nopietni uzņēmumi, kas darbojas arī ārzemēs,» stāsta I. Boķis.
Par koncertzāli necīnījās
Tomēr Valmieras pilsētas sakarā minami arī gadījumi, kad pašvaldība un iestādes tās padotībā varēja būt aktīvākas ES fondu līdzekļu piesaistē. VARAM kā piemēru min ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības projektu Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valmieras pilsētā, III kārta, kuram ar Ministru kabineta lēmumu 2013. gadā tika iepriekš rezervēts ES fondu finansējums 802 962 eiro apmērā. VARAM norāda, ka no pašvaldības iestādes kā finansējuma saņēmēja pārstāves noteiktajā termiņā netika iesniegts projekta pieteikums.
Tomēr Valmieras pašvaldībā skaidro, ka SIA Valmieras ūdens nepieteicās ES fondu finansējumam 2013. gada vidū, jo VARAM koordinētās prasības programmas gaitā tika mainītas, piemēram, nodrošināt, ka piecu gadu laikā pēc projekta realizācijas darbam ir gatavi 100% visi pieslēgumi. Tāpat bijis ļoti īss projekta īstenošanas termiņš - no projektēšanas līdz tā pilnai realizācijai. Projekts būtu jāpabeidz līdz 2015. gada vidum. Jau šobrīd Valmieras ūdens īsteno projektu Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valmieras pilsētā, II kārta. Darbi arī jāpabeidz līdz 2015. gada vidum.
Tāpat Valmieras pašvaldība savulaik izlēma necīnīties par koncertzāles projektu, kas patlaban tiek realizēts Cēsīs. I. Boķis skaidro, ka laikā, kad tika izsludināta pieteikšanās koncertzāles projekta realizācijai, pašvaldības deputāti vienprātīgi nolēmuši, ka pilsēta nekandidēs uz šo projektu. «Tad tāds viedoklis bija vienā daļā cilvēku, ka nevar visi gribēt visu. Mums ir Vidzemes Olimpiskais centrs, mums ir Valmieras Drāmas teātris, mums ir skolas, bērnudārzi - tā visa arī ir infrastruktūra, kas jāuztur,» skaidro I. Boķis.