Galvenās sadarbības jomas tīro tehnoloģiju jomā ir ūdens saimniecība un attīrīšanas iekārtas, atkritumu apsaimniekošana un pārstrāde, atjaunojamā enerģija, energoefektivitātes projekti un zaļās inovācijas. Kā Dienai atzina Ilgtspējīgas enerģētikas programmas eksperte Centrālāzijas valstīs Ilze Puriņa, galvenie ieguvumi no sadarbības ar Centrālāzijas valstīm tīro tehnoloģiju jomā ir plašās investīciju iespējas un uzņēmumu iespējas pārdot savus pakalpojumus.
Ar pievienoto vērtību
Viens no Green bridge foruma līdzdibinātājiem Andrejs Pumpurs norāda, ka Latvijai sadarbība ar Centrālāzijas valstīm ir unikāla eksporta iespēja. «Uz šīm valstīm Latvijas uzņēmēji var eksportēt tehnoloģijas un pakalpojumus, tostarp arī zināšanas. Pagaidām Latvijas uzņēmumi vēl ir arī mazliet lētāki nekā Rietumeiropas kompānijas. Turklāt mums ar Centrālāzijas valstīm ir kopēja pagātne, līdz ar to mēs labāk saprotam šo valstu problēmas un īpatnības, tostarp arī infrastruktūras attīstību. Tā ka mūsu pieredze Centrālāzijas valstīm, kuras vēlas pāriet no ļoti energointensīvas tautsaimniecības uz zaļo ekonomiku, var būt ļoti noderīga,» stāsta A. Pumpurs. Pašlaik mūsu uzņēmumi visaktīvāk piedāvā savus pakalpojumus tieši ūdenssaimniecības un ūdens attīrīšanas jomā, taču saskaņā ar A. Pumpura teikto Latvijas uzņēmumiem ir ko piedāvāt arī energoefektivitātes jomā, piemēram, energoauditus, kā arī pakalpojumus atkritumu apsaimniekošanā.
Latvijas tīro tehnoloģiju klastera CleanTech Latvia, kas apvieno 26 komersantus, kā arī piecas izglītības un pētniecības iestādes, pārstāve Evija Pudāne stāsta, ka uzņēmēji ar Centrālāziju sadarbojas jau vairākus gadus.
«Mūsu uzņēmumi ir pārāk nelieli, lai veiktu investīcijas, kuras mērāmas miljonos eiro, taču eksporta iespējas gan ir lielas. Tā, piemēram, uzņēmums Karme filtrs, kas strādā ar ūdens attīrīšanu, veiksmīgi sadarbojas ar Kazahstānu un Uzbekistānu. Ar Uzbekistānu ir arī nodibināts kopuzņēmums,» klāsta E. Pudāne.
Par spīti apstākļiem
Uzņēmuma Karme filtrs valdes priekšsēdētājs Andrejs Belogorskis, daloties savā pieredzē, stāsta: «Ar Uzbekistānu sadarbojamies jau kopš 2005. gada, ar Kazahstānu - kopš 2010. gada. Mēs piegādājam savas ūdens attīrīšanas tehnoloģijas, pašlaik runa ir par to, lai vietējie speciālisti uz vietas pārņemtu inženiertehniskos darbus. Jāteic, ka šajās valstīs bizness notiek nevis pateicoties apstākļiem, bet par spīti tiem. No sākuma, kad tu sastopies ar lielo administratīvo slogu, ir vēlme mukt neatskatoties, bet pielāgojoties izrādās, ka biznesa iespējas ir milzīgas. Centrālāzijas valstis šobrīd sāk restrukturēt savu infrastruktūru, pāriet uz tīrajām tehnoloģijām. Šajā procesā tiek ieguldīti desmitiem miljonu eiro. Ja Latvijas kompānijas tajā visā piedalīsies ar saviem produktiem un pakalpojumiem, tas var būt milzīgs ieguvums. Protams, problēmas saistītas ar vīzu jautājumu. Piemēram, Uzbekistānā kopuzņēmums ir viena no iespējām saņemt gada vīzu, kuru citādi iegūt ir sarežģīti. Tajā pašā laikā Centrālāzijas valstis labprātāk sadarbojas ar mums, nevis Rietumu kompānijām, jo ļoti svarīgi ir tas, ka varam sazināties krievu valodā. Vēl jāņem vērā, ka šajās valstīs atrast jau gatavus kvalificētus speciālistus ir teju neiespējami. Taču viņi labprāt un ātri mācās, apgūstot jaunas prasmes un zināšanas,» situāciju raksturo A. Belogorskis un piebilst: «Ja man jāsalīdzina divas valstis, kurās darbojos - Uzbekistāna un Kazahstāna -, jāteic, ka Kazahstānā strādāt ir vienkāršāk, jo tur vairāk darbojas brīvā tirgus principi un ir mazāka valsts kontrole. Bet kopumā Centrālāzijas valstu gatavība ieguldīt lielu naudu ir ļoti laba iespēja mūsu uzņēmumiem.»
Uzbekistānā strādā arī uzņēmums Ekostandarts tehnoloģijas, kas ražo notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, projektē ūdensapgādes un kanalizācijas ārējos tīklus, veic iekārtu uzstādīšanu un izbūvi. Savukārt uzņēmums Rotons, kas nodarbojas ar lielgabarīta plastmasas izstrādājumu ražošanu, savas preces eksportē uz Kazahstānu. Atkritumu apsaimniekošanas jomā šajā valstī kā konsultante darbojas uzņēmuma Lauces bijusī vadītāja Sandra Eglīte.
Jāpiebilst, ka nozīmīgs aizdevējs Centrālāzijas valstīm ir Eiropas Investīciju banka, kas piedalīsies vēja parku Almati un saules spēkstacijas Dienvidkazahstānā finansēšanā.