Somijas lielākā muitas kontrolpunkta Vālimā sabiedrisko attiecību pārstāve Kirsi Lītikeinena Dienai stāstīja, ka pavasarī neilgi pēc tam, kad runas par sadarbību sākušas izskanēt Latvijā, viesos uz Vālimā atbraukuši arī latviešu muitnieki, kuri par šo jautājumu aktīvi interesējušies. Kopš tā laika runas paklīdušas arī somu starpā, un, kā stāsta K. Lītikeinena, aptuveni 10-20 no 110 vietējiem muitniekiem savas angļu valodas zināšanas vērtējot kā pietiekami labas, lai dotos garākā komandējumā uz ārzemēm. Braukt gribētāji iespējamo komandējumu uztverot kā iespēju piepelnīties, jo paredz, ka par šādiem darba pienākumiem varētu maksāt lielāku algu nekā ikdienā.
«Es nezinu, šķiet interesanta iespēja, bet, kamēr suns ir jauns un apmācības vēl turpinās, es nevaru mainīt darba vietu,» noraidot iespēju doties uz Latviju, saka Vālimā kontrolpunkta muitas kinoloģe Nina Koso. Kāds cits tiesībsargs, kura ikdienas pienākums ir pārbaudīt Somijā iebraucošos un no tās izbraucošos pasažierus vilcienā Helsinki-Sanktpēterburga un atpakaļ, atzīst, ka viņa kvalifikācija nav pietiekami augsta, lai dotos ārpus valsts, taču, ja varētu, to labprāt darītu. Pozitīvas atbildes Dienai sniedz arī Vālimā rentgena skenera vadītāja Anu Koskele un operators Reijo Kaupila. «Tas ir interesanti, un noteikti arī mēs paši daudz iemācītos, jāskatās tikai, vai arī samaksa būs atbilstoša,» skaidro Reijo.
Augstāka ranga ierēdņi pret braukšanu uz Latviju gan bija noskaņoti skeptiskāk. Biežākie pretargumenti - ilgtermiņā katras valsts pašas pienākums esot nodrošināt savas robežas drošību, turklāt jau pašā Somijā vērojams muitnieku trūkums. Netieši šīs bažas pamato arī statistikas dati. Piemēram, Vālimā kontrolpunktā strādā 110 muitnieku, kuriem mēnesī «jātiek galā» aptuveni ar 115 000 transportlīdzekļu, taču Latvijas lielākajam muitas kontrolpunktam Terehovai, kur strādā tikai par 24 muitniekiem mazāk, mēnesī izbrauc cauri «tikai» ap 35 000 auto.