Grozījumus Krimināllikumā Saeima ceturtdien skatīs galīgajā lasījumā kā steidzamus, bet par minētā panta izslēgšanu vēl būs jālemj Saeimai. Tas gan nenozīmē, ka deputāti no normas būtu atteikušies pavisam. Pēc Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Gaida Bērziņa (NA) ierosinājuma tās pieņemšana ir tikai atlikta uz divām nedēļām, lai kopā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas ekspertiem to izvērtētu no cilvēktiesību viedokļa un pilnveidotu. Pēc šīm diskusijām komisija sagatavos jaunu likumprojektu, kurš vēlreiz būs jāskata 1. lasījumā. Grozījumi Krimināllikumā ir sagatavoti pēc vairāku drošības iestāžu iniciatīvas, un to mērķis ir nodrošināt iespēju hibrīdkara apstākļos vērsties pret iespējamiem draudiem valstij un tās suverenitātei. Pēc iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (Vienotība) ierosinājuma tika precizētas vairākas normas, paredzot, ka var sodīt par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā.
Tieslietu ministrijas darba grupa jau bija piedāvājusi precīzāku redakciju arī pantam, kas var negatīvi iespaidot žurnālistu darbu. Tā aicināja noteikt, ka sods var draudēt par «nelikumīgu tiešu valsts noslēpuma iegūšanu», nevis par gadījumiem, kad šāda informācija pie medijiem nonāk nejauši, piemēram, ir iemesta pastkastītē. Drošības policijas pārstāvis Ints Ulmanis komisijas sēdē sacīja, ka pie atbildības būtu saucamas personas, kas ir izplatījušas šos materiālus, nevis žurnālisti, kas pilda savus pienākumus. Likuma mērķis esot vērsties pret personām, kas iegūst valsts noslēpumu nolūkā diskreditēt valsti un nodarīt tai kaitējumu.
Šīs diskusijas laikā komisijas sēdē otrdien vārdu lūdza Latvijas Televīzijas žurnālists Ivo Leitāns, kurš pārstāv arī Latvijas Žurnālistu asociāciju. Viņš norādīja uz apdraudējumu žurnālistu iespējām veikt savus pienākumus arī pēc normas papildināšanas, jo tad, kad drošības iestādes sāks kriminālprocesu par valsts noslēpuma iegūšanu, tās sauks žurnālistus uz pratināšanu un liks viņiem pierādīt, ka informācija nav tieši iegūta. Tas apdraud mediju avotu aizsardzību un var atturēt žurnālistus publicēt informāciju, kuras nonākšana atklātībā būtu sabiedrības interesēs.
Deputāti bija izteikuši vairākus ierosinājumus nolūkā uzlabot šā panta redakciju. Valērijs Agešins frakcijas Saskaņa vārdā piedāvāja noteikt, ka runa ir par «nelikumīgu tīšu valsts noslēpumu iegūšanu». Kārlis Seržants (ZZS) aicināja norādīt uz «apzinātu nelikumīgu iegūšanu». Viņš sēdē sacīja, ka politiķu pienākums ir aizsargāt godīgus žurnālistus, bet esot arī gadījumi, ka medijiem tiek noplūdināti materiāli nolūkā kompromitēt konkurentu, «un žurnālisti saņem naudu par pasūtījuma rakstiem». Arī tiesībsargs Juris Jansons komisijas sēdē runāja par žurnālistu atbildību - viņaprāt, esot svarīgi, ar kādu mērķi žurnālists atklāj iegūto informāciju. Savukārt Andrejs Elksniņš (Saskaņa) sēdē atgādināja, ka Ministru kabineta noteikumos noteiktais valsts noslēpuma objektu saraksts ir ļoti plašs, bet Inga Bite (LRA) minēja, ka pati strādājusi ar valsts noslēpumu saturošu informāciju un reizēm neesot bijis saprotams, kāpēc tai ir šāds statuss.
Saeima grozījumus Krimināllikumā bija noteikusi kā steidzamus ar divu trešdaļu balsu vairākumu, un Valsts prezidentam Raimondam Vējonim nebūtu iespējas atdot tos otrreizējai caurlūkošanai. Tāpēc prezidents bija lūdzis Saeimu precizēt vairākas normas, lai to piemērošana nepieļautu iespēju vērsties pret cilvēku pamattiesībām un nenonāktu pretrunā ar Satversmi.