Nekādu vienreizēju piedzimšanas pabalstu Zviedrijā nav. Grūtnieces cenšas strādāt līdz pašām grūtniecības beigām, lai vairāk dienu sataupītu laikam, kad bērns jau būs piedzimis.
Arī Zviedrijā ir tā sauktās māmiņalgas, ko aprēķina pēc iepriekš saņemtās algas, šķiet, 80% apmērā. Tiem, kuri šeit nav strādājuši, pienākas minimālais pabalsts, kas ir noteikta naudas summa dienā. Ja, saņemot minālo pabalstu, izlemj izņemt, piemēram, visas 30 mēneša dienas, tas naudas izteiksmē būs ap 3000 kronām (226 lati). Māmiņalgas dienas var izņemt ilgākā laika periodā, kaut vai, piemēram, kad bērnam ir trīs vai četri gadi. Kādā tempā nauda tiks tērēta, atkarīgs no pašiem. Ja izņem visu uzreiz, naudiņas pietiek aptuveni gadam. Pēc tam jāiet strādāt, to daudzas arī dara. Cits stāsts ir par tēva dienām, kuras sieviete nevar «aizņemties» naudas ziņā. Tas nozīmē, ka noteikta māmiņalgas daļa (60 dienu) obligāti jāizņem tēvam (var izvēlēties, kādā vecumā tas notiks). Tētis var izmantot arī vairāk nekā 60 dienu, ja ģimene tā vienojas.
Ģimenes pabalsta analogs Zviedrijā tiek maksāts 1050 kronu (teju 80 latu) par vienu bērnu mēnesī. Par katru nākamo bērnu pabalsts nedaudz palielinās. Piemēram, ja ģimenē ir divi bērni, piemaksa būs 150 kronu (11 latu) un kopsumma par diviem bērniem būs 2250 kronu (teju 170 latu). Piemaksa par trešo bērnu ir 604 kronas (46 lati), līdz ar to kopsumma, ko saņems ģimene ar trim bērniem, būs 3754 kronas (283 lati). Par katru nākamo bērnu piemaksa pieaug vēl straujāk. Piemēram, ģimene par sesto bērnu saņems 4114 kronu (310 latu) piemaksu, līdz ar to pabalsts kopumā būs 10 414 kronu (785 lati). Šis pabalsts tiek maksāts, līdz bērns sasniedz 16 gadu vecumu. Pēc tam, ja jaunietis turpina mācības ģimnāzijā, viņš turpina saņemt studiju pabalstu.