Aģentūra prognozē, ka līdz 2019. gadam «pazudīs» vai noies «pagrīdē» ap 46 tūkstošiem migrantu, kuriem atteikta patvēruma piešķiršana Zviedrijā. 2015. gadā «pazuda» 7330 cilvēku, kuriem tika atteikta patvēruma piešķiršana Zviedrijā.
Laikraksts Svenska Dagbladet citējis Zviedrijas robežpolicijas komandieri Pēru Lēvenborju, kurš arī prognozējis, ka nereģistrēto migrantu skaits būtiski pieaugs. Lai gan daudzi no migrantiem, kuru lūgums par patvēruma piešķiršanu ir noraidīts, pametīs Zviedriju, daudzi paliks valstī un dzīvos kā nereģistrēti migranti.
«Jāatzīst, ka liels skaits cilvēku «pazudīs». Tas rada problēmas. Mēs varam atrast tikai 10-20% no šiem cilvēkiem. Šajā ziņā mēs neesam īpaši sekmīgi. Šīs aktivitātes mums jāpasludina par prioritāti,» teica P. Lēvenborjs.
Zviedrijas arodbiedrību nereģistrēto migrantu centrs lēš, ka Zviedrijā pašlaik atrodas no 30 līdz 50 tūkstošiem nereģistrēto migrantu. Centra pārstāvis Stens Ēriks Jūhansons paudis pārliecību, ka Zviedrijā mēģinās palikt lielākā daļa migrantu, kuriem nav piešķirts patvērums: «Kur tad viņi atgriezīsies? Pat tie, kuriem šeit būs jādzīvo ļoti nabadzīgi, izvēlēsies to, jo viņiem jau īstas alternatīvas nav. Tas tomēr var radīt briesmīgas sekas, jo šie cilvēki apzināsies, ka viņiem jādzīvo ārpus sabiedrības noteikumiem.»
Zviedrija tāpat kā Eiropa kopumā ir sāpīgi saskārusies ar lielāko migrācijas krīzi kopš Otrā pasaules kara laikiem. Valstī, kurā ir 9,8 miljoni iedzīvotāju, 2015. gadā ieradās vairāk nekā 160 tūkstoši patvēruma meklētāju. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam tā ir viena no ES līderēm patvēruma meklētāju uzņemšanā.